Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Kā darbojas PHQ-9, GAD-7 un citas klīniskās anketas

Testi un zinātne VisiTesti.lv redakcija
Kā darbojas PHQ-9, GAD-7 un citas klīniskās anketas
Foto: StockSnap (CC0)

Deviņi jautājumi par garastāvokli, un ārstam jau ir nopietns pamats runāt par depresiju? Izklausās pārāk vienkārši. Taču aiz PHQ-9, GAD-7 un līdzīgām īsām anketām slēpjas gadu desmitiem ilgs zinātnisks darbs, tūkstošiem pētījumu un miljoniem pacientu. Šajā rakstā skaidrojam, kā tās darbojas, ar ko tās atšķiras no žurnālu testiem un ko no tām gaidīt (un ko negaidīt).

No kurienes rodas klīniska anketa?

Laba anketa netop pie kafijas tases, „izdomājot jautājumus”. Ceļš ir aptuveni šāds:

  1. Saturs no kritērijiem. PHQ-9 deviņi jautājumi ir vienkārši deviņi oficiālie depresijas diagnostikas kritēriji (no DSM klasifikācijas), pārvērsti jautājumos par pašsajūtu pēdējo divu nedēļu laikā. Tāpēc anketa mēra tieši to, ko meklē arī klīnikā.
  2. Izmēģinājumi ar tūkstošiem cilvēku. Anketu aizpilda liels skaits pacientu, kurus paralēli izvērtē psihiatri plašā klīniskā sarunā. Tā noskaidro, cik labi punkti atšķir slimos no veselajiem.
  3. Kvalitātes pārbaude. Pārbauda, vai rezultāti ir stabili (vai tas pats cilvēks, atbildot divreiz, iegūst līdzīgu punktu skaitu un vai jautājumi saskan savā starpā) un vai anketa tiešām mēra to, ko sola (vai punkti tiešām atspoguļo depresiju, nevis, teiksim, vispārēju pesimismu).
  4. Robežvērtības. Sliekšņus izvēlas statistiski. Piemēram, PHQ-9 robežas 5, 10, 15 un 20 atdala minimālus, vieglus, vidējus, vidēji smagus un smagus simptomus. Robeža „10” nav izvēlēta skaistuma dēļ: pie tās anketa vislabāk līdzsvaro jutīgumu (nepalaist garām slimos) un specifiskumu (velti nebiedēt veselos). PHQ-9 gadījumā abi rādītāji sasniedz aptuveni 85 līdz 88 procentus.
  5. Neatkarīgi atkārtojumi. Citi pētnieki citās valstīs un valodās pārbauda, vai viss ir spēkā arī viņu iedzīvotāju vidū. PHQ-9 ir pārbaudīts desmitiem valodu un simtiem pētījumu.

Tieši šis ceļš atšķir klīnisku rīku no žurnāla testa „uzzini, vai tu esi melanholiķis”, kuru neviens nekad nav pārbaudījis ar reāliem pacientiem.

Īsa slavenāko anketu vizītkarte

  • PHQ-9 (Patient Health Questionnaire) ir depresijas skrīnings: 9 jautājumi, no 0 līdz 27 punktiem. To ap 2001. gadu izveidoja Kronke, Špicers un Viljamsa, un šodien tas ir visbiežāk izmantotais depresijas mērs primārajā veselības aprūpē pasaulē. Izmēģiniet depresijas testu.
  • GAD-7 ir ģeneralizētas trauksmes skrīnings no tās pašas komandas: 7 jautājumi, no 0 līdz 21 punktam, robeža ap 10. Diezgan labi uztver arī panikas traucējumus un sociālo trauksmi. Izmēģiniet trauksmes testu.
  • WHO-5 ir PVO labsajūtas indekss: 5 pozitīvi jautājumi par pašsajūtu pēdējās divās nedēļās. Interesants ar to, ka tas mēra nevis simptomus, bet labklājību, tāpēc zems rezultāts ir signāls iedziļināties. Izmēģiniet labsajūtas testu.
  • ASRS v1.1 ir PVO pieaugušo ADHD skrīninga skala. Tās pilnā 18 jautājumu versija ir licencēta, tāpēc mūsu ADHD testa jautājumi uzrakstīti ar saviem vārdiem pēc ASRS uzbūves un DSM-5 simptomiem.
  • AUDIT ir PVO anketa alkohola lietošanas riska novērtēšanai, 10 jautājumi (alkohola atkarības tests).
  • PCL-5 ir posttraumatiskā stresa simptomu saraksts pēc DSM-5, 20 jautājumi (PTSS tests).

Visi šie rīki ir brīvi pieejami (tāpēc tos izmantojam arī mēs), atšķirībā no licencētām komerciālām anketām (piemēram, Beka depresijas skalas BDI-II). Tās mūsu vietnē nepublicējam: ja kāds mūsu tests ir veidots pēc līdzīgas idejas, tie ir mūsu pašu sastādīti jautājumi ar skaidru norādi uz oriģinālu.

Pats svarīgākais: skrīnings nav diagnoze

Klīniskās anketas ir skrīninga (atlases) rīki. To uzdevums ir ātri un lēti atsijāt tos, kuriem vajadzīgs padziļināts izvērtējums. Diagnoze top tikai klīniskā sarunā, kur speciālists pārbauda to, ko neredz neviena anketa: simptomu ilgumu un kontekstu (sēras, slimība, zāļu iedarbība), citus iespējamos cēloņus (vairogdziedzeris, anēmija, miega apnoja), blakus stāvokļus un vispārējo funkcionēšanu.

Tāpēc pareizā attieksme pret rezultātu ir šāda: augsts rezultāts nav etiķete, bet biļete pie speciālista, savukārt zems rezultāts sliktas pašsajūtas gadījumā nav aizliegums vērsties pēc palīdzības. Anketa var kļūdīties abos virzienos: pārvērtēt (slikta nedēļa vai somatiskas slimības simptomi „ieskaitās” kā depresija) un nepamanīt (cilvēks neapzināti mīkstina atbildes, un skrīningā tas notiek bieži).

Kā no anketām iegūt maksimālu labumu

  1. Atbildiet par norādīto laika posmu (visbiežāk pēdējās 2 nedēļas), nevis par „sevi vispār” vai par sliktāko dienu mūžā.
  2. Pirmā atbilde ir labākā. Anketas ir kalibrētas spontānām atbildēm, nevis filozofiskai analīzei pie katra punkta.
  3. Izmantojiet rezultātu kā līkni, nevis kā punktu. Šo anketu lielākā vērtība jums ir dinamika: atkārtojiet testu ik pēc 2 līdz 4 nedēļām un sekojiet virzienam. Ārsti dara tieši to pašu, jo PHQ-9 ir radīts ne tikai pirmajai pārbaudei, bet arī ārstēšanas gaitas uzraudzībai.
  4. Pierakstiet rezultātu pirms vizītes. Teikums „pirms mēneša PHQ-9 bija 16, tagad 11” speciālistam pasaka vairāk nekā „it kā labāk”.
  5. Nediagnosticējiet citus. Anketas aizpilda par sevi, tāpēc rezultāts „aizpildīju testu vīra vietā” mēra jūsu priekšstatu, nevis viņa stāvokli.

Kur ir anketu robežas?

Vērts zināt trīs vājās vietas. Tās redz tikai tik daudz, cik redzat jūs: anketa balstās uz to, ko cilvēks pats pamana un atzīst, bet depresija, piemēram, prot izlikties par „vienkārši nogurumu”. Simptomi, kas pārklājas: slikta koncentrēšanās un miegs ir raksturīgi gan depresijai, gan trauksmei, gan ADHD, gan vairogdziedzera slimībām, un atšķirt tos var tikai speciālists. Kultūras konteksts: anketas tiek veidotas konkrētās kultūrās, labus tulkojumus pārbauda no jauna, bet nianses paliek.

Un tomēr, neraugoties uz robežām, īsas, pētījumos pārbaudītas anketas ir viens no lielākajiem praktiskās psihiatrijas sasniegumiem. Tās „neizmērāmo” pašsajūtu pārvērta skaitlī, kam var sekot, ko var salīdzināt un pārbaudīt. Deviņi labi jautājumi, uzdoti laikā, ir pasargājuši daudzus cilvēkus no gadiem ilgām ciešanām bez nosaukuma.

Šis raksts ir paredzēts izglītošanai un neaizstāj ārsta konsultāciju.

Avoti: Kroenke K., Spitzer R. L., Williams J. B. (2001). The PHQ-9. Journal of General Internal Medicine; Spitzer R. L. u. c. (2006). A brief measure for assessing generalized anxiety disorder: the GAD-7. Archives of Internal Medicine; Topp C. W. u. c. (2015). The WHO-5 Well-Being Index: a systematic review. Psychotherapy and Psychosomatics.

Vai šī lapa jums bija noderīga?

Līdzīgi raksti