„Paskaties attēlā: kuru cilvēciņu kokā izvēlēsies, tas atklās tavu dzīves pozīciju!” Feisbukā šādi testi savāc tūkstošiem kopīgojumu. To senči ir nopietni 20. gadsimta psiholoģijas rīki: Roršaha tintes traipi, tematiskās apercepcijas tests, zīmējumu analīze. Kas no tā ir zinātne, kas muzejs, bet kas tīra izklaide? Noskaidrosim godīgi.
Kas ir projektīvie testi un kāda ir to ideja
Projektīvo metožu loģika ir eleganta: parādiet cilvēkam divdomīgu stimulu (tintes traipu, neskaidru ainu, tukšu lapu zīmējumam), un viņš, nezinot „pareizo atbildi”, aizpildīs nenoteiktību ar sevi: ar savām raizēm, konfliktiem, vēlmēm. To arī sauc par projekciju. Ideja radās psihoanalīzes laikmetā, kad ticēja, ka zemapziņa šādi „izpļāpājas”, apejot aizsardzības mehānismus.
Slavenākie piemēri ir šādi. Roršaha tests (1921) ir desmit standartizēti tintes traipi, par kuriem stāsta, ko tajos redz. TAT ir attēli ar neskaidrām ainām, par kurām izdomā stāstus. „Māja, koks, cilvēks” un ģimenes zīmējums ir zīmējumu interpretācija (īpaši populāra darbā ar bērniem). Blob Tree („cilvēciņi kokā”) ir britu pedagoga Pipa Vilsona (Pip Wilson) attēls ar desmitiem figūriņu kokā, kas radīts nemaz ne kā tests, bet kā sarunas rīks skolām („kurš cilvēciņš šodien esi tu?”).
Ko saka zinātne: atvēsinoša duša
Projektīvo testu zinātniskais novērtējums ir viens no slavenākajiem psiholoģijas pārbaudes stāstiem, un tā secinājumi ir diezgan nepārprotami:
- Uzticamības problēma. Dažādi vērtētāji no viena un tā paša protokola bieži izdara atšķirīgus secinājumus, bet tas pats cilvēks citā dienā atbild citādi. Tests, kura rezultāts atkarīgs no vērtētāja un dienas, kā mērīšanas līdzeklis ir vājš.
- Precizitātes problēma. Lielie pārskati (slavenākais ir Lilienfelda, Vuda un Garba 2000. gada pārskats) parādīja, ka lielākā daļa projektīvo rādītāju neprognozē ne diagnozes, ne uzvedību. Roršaha testam ir dažas saliņas ar zināmu pamatojumu (piemēram, domāšanas dezorganizācijas pazīmes), bet kā „personības rentgens” tas nedarbojas, savukārt zīmējumu interpretācijas („mazas acis nozīmē noslēgtību”, „treknā koka stumbra līnija nozīmē agresiju”) pētījumos izgāzās gandrīz pilnībā.
- Barnuma efekts. Projektīvo interpretāciju valoda („jūsos ir iekšēji konflikti, ko slēpjat no apkārtējiem”) der gandrīz visiem, tāpēc arī šķiet pārsteidzoši trāpīga. Tas pats mehānisms baro horoskopus.
Kāpēc tos joprojām izmanto? Daļēji inerces un tradīcijas dēļ, daļēji tāpēc, ka tiem ir likumīga niša, proti, kā sarunas rīkiem. Bērnu psihologi zīmējumus izmanto nevis lai „nolasītu diagnozi”, bet lai nodibinātu kontaktu un aktualizētu tēmas (bērns par bailēm vieglāk runā caur zīmējumu), un šajā lomā tie ir pilnīgi pieņemami. Problēma sākas tur, kur no traipa vai zīmējuma izdara secinājumu par cilvēku.
Kāpēc tiešsaistes versijas ir tikai izklaide
Ja jau profesionāli veiktiem projektīvajiem testiem ir nopietnas problēmas, tiešsaistes versijas zaudē pat to, kas tiem bija:
- Pazūd standartizācija. Īsts Roršaha tests ir stingra procedūra: oriģinālie traipi, apmācīts speciālists, vērtēšanas sistēma. Tiešsaistes testā „paskaties uz traipu un uzzini par sevi” nav neviena no šiem elementiem.
- Pazūd interpretētājs. Projektīvajās metodēs visa (lai cik trausla) vērtība slēpjas speciālista darbā ar atbilžu kopumu un kontekstu. Automātisks „izvēlējies 7. cilvēciņu, tātad esi ambiciozs” ir horoskopa formāts: viena fiksēta etiķete katrai izvēlei.
- Blob Tree vispār nebija tests. Tā autors veidoja līdzekli jūtu pārrunāšanai, bet izvēle „kurš cilvēciņš esmu es” atspoguļo šīs dienas garastāvokli, ko jūs tāpat zināt, tāpēc nekādu slēptu personību tā neatklāj.
- Rezultāti rakstīti pēc Barnuma receptes. Salīdziniet vairāku dažādu izvēļu interpretācijas, un redzēsiet, ka lielākā daļa no tām der jums vienlaikus.
Vai tas nozīmē, ka šādi testi ir kaitīgi? Kā izklaide un iemesls padomāt par sevi nē: ja attēls pamudināja aizdomāties „bet kā es patiesībā jūtos kolektīvā?”, tas ir izdarījis labu darbu. Kaitējums sākas, kad pēc „testa” rezultāta izdara secinājumus par sevi vai (vēl ļaunāk) par citiem. Gadās, ka uz zīmējumu „analīzi” atsaucas pat strīdos par bērniem, un te zinātne saka stingru nē.
Ar ko aizstāt: kas darbojas traipu vietā
Ja vēlaties nevis izklaidi, bet reālu sevis izzināšanu, mūsdienu psiholoģija piedāvā garlaicīgākus, bet strādājošus rīkus, proti, standartizētas anketas, kuru katrs jautājums un robeža pārbaudīti tūkstošiem pētījumu:
- Personībai der Lielā piecinieka tests (zinātniskais standarts) vai 16 personību tests (populārs formāts pārdomām par sevi).
- Emociju pasaulei der emocionālā intelekta un emociju izpratnes testi.
- Pašsajūtai der pētījumos pārbaudītas klīniskās anketas (kā tās darbojas, rakstām atsevišķā rakstā).
Atšķirība ir būtiska: anketa nejautā, ko redzat traipā, tā jautā par jūsu reālo uzvedību un pašsajūtu, bet atbildes salīdzina ar tūkstošiem cilvēku normām. Mazāk maģijas, vairāk patiesības.
Bet tintes traipi lai paliek tur, kur tie ir vislabākie: kā skaista psiholoģijas vēstures ilustrācija un ballītes izklaide. Taču, kad nākamreiz feisbuks piedāvās „izvēlies cilvēciņu un uzzini savu likteni”, jūs zināsiet, ka izvēlaties nevis likteni, bet šīs dienas garastāvokli. Kuru, godīgi sakot, zinājāt arī bez koka.
Šis raksts ir paredzēts izglītošanai.
Avoti: Lilienfeld S. O., Wood J. M., Garb H. N. (2000). The scientific status of projective techniques. Psychological Science in the Public Interest; Wood J. M. u. c. What’s Wrong with the Rorschach? (2003); Wilson P., Blob Tree materiāli (blobtree.com).