Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Pēcdzemdību depresija: kad pēc dzemdībām uznāk tumsa

SSK-10: F53

Pēcdzemdību depresija ir bieža un ārstējama slimība, nevis neveiksme mātes lomā: to piedzīvo aptuveni katra septītā dzemdētāja, un tā var sākties jau grūtniecības laikā vai jebkurā brīdī pirmā gada laikā pēc dzemdībām. Tā mēdz skart arī tēvus.

Visgrūtākā tās daļa bieži ir vainas sajūta: apkārtējie gaida starojošu māmiņu, bet cilvēks jūt tukšumu, trauksmi vai vienaldzību pret mazuli. Pats svarīgākais: tas nav rakstura vai mīlestības trūkums, bet stāvoklis, ko ārstē, un jo agrāk, jo vieglāk.

„Baby blues” vai jau depresija?

Pirmajās dienās pēc dzemdībām līdz 80 % māmiņu piedzīvo garastāvokļa nomāktību: asaras bez iemesla, jūtīgumu, svārstības. Tas ir hormonu vilnis, kas apmēram divu nedēļu laikā pāriet bez ārstēšanas.

Par depresiju jādomā, ja simptomi ilgst vairāk nekā divas nedēļas vai pastiprinās:

  • Pastāvīgas skumjas, tukšums vai trauksme, kas neatlaiž
  • Vainas sajūta un domas „esmu slikta māte”, „ģimenei bez manis būtu labāk”
  • Vienaldzība pret mazuli vai, tieši otrādi, paralizējoša trauksme par viņu
  • Bezmiegs pat tad, kad mazulis guļ, vai vēlme gulēt visu laiku
  • Uzmācīgas, biedējošas domas par to, ka ar mazuli kaut kas notiks
  • Domas par sevis savainošanu vai aiziešanu

Kāpēc tā rodas?

Cēloņi savijas: straujš hormonu kritums pēc dzemdībām, hronisks miega trūkums, sāpīga dzemdību pieredze, atbalsta trūkums, iepriekš pārciesta depresija vai trauksme, grūts mazuļa temperaments. Neviens no tiem nav mātes izvēle, tāpēc jautājums „ko es izdarīju nepareizi?” šeit vienkārši nav īstais.

Kā to ārstē un kur meklēt palīdzību?

Ārstēšana darbojas: vieglākos gadījumos pietiek ar psihoterapiju un tuvinieku palīdzību, vidēji smagos un smagos izraksta medikamentus (ir tādi, kas ir savienojami ar zīdīšanu; lēmumu pieņem ārsts). Var vērsties pie sava ginekologa vai vecmātes, ģimenes ārsta, psihiatra vai klīniskā psihologa.

Ja kļūst ļoti smagi, zvaniet uz Skalbes krīzes tālruni 116 123 (visu diennakti, bez maksas). Ja rodas domas nodarīt pāri sev vai mazulim, rīkojieties nekavējoties: zvaniet 112 vai 113 vai dodieties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Tas ir ārstējams stāvoklis, un šādu domu dēļ bērnu mātei neviens neatņems.

Ko var darīt tuvinieki?

Tuvinieku loma šeit ir milzīga:

  • Pārņemiet konkrētus darbus (nakts barošanu, ēst gatavošanu, veļu), nevis jautājiet „varbūt kaut ko vajag?”
  • Sargājiet māmiņas miegu: kaut viens 4-5 stundu nepārtraukta miega posms diennaktī maina daudz
  • Klausieties bez padomiem un nesakiet „priecājies, tev taču ir vesels bērns”
  • Palīdziet nokļūt pie speciālista: piedāvājiet pierakstīt, aizvest, palikt ar mazuli
  • Sekojiet arī tēva pašsajūtai: pēcdzemdību depresija mēdz būt arī vīriešiem

Biežāk uzdotie jautājumi

Kad skumjas pēc dzemdībām ir normālas?

Apmēram pirmās divas nedēļas: tas ir „baby blues”, ko piedzīvo lielākā daļa un kas pāriet pats no sevis. Ja skumjas, trauksme vai tukšums turpinās ilgāk vai pastiprinās, ir laiks pārbaudīties un meklēt palīdzību.

Vai uzmācīgas, baisas domas par mazuli nozīmē, ka esmu bīstama?

Gandrīz vienmēr nē: biedējošas uzmācīgas domas, kas šausmina jūs pašu, ir bieži sastopams trauksmes simptoms un būtiski atšķiras no vēlēšanās rīkoties. Par tām noteikti jāaprunājas ar speciālistu, kurš palīdzēs tās atšķirt un ar tām tikt galā.

Vai mūsu tests nosaka pēcdzemdību depresiju?

Nē. Uz EPDS aptauju balstītais tests parāda simptomu līmeni un palīdz izlemt par konsultāciju, taču diagnozi nosaka ārsts.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Terapijas, ko izmanto šī stāvokļa ārstēšanā

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti