Starppersonu terapija: kad garastāvoklis un attiecības ir saistīti
Depresija reti rodas no zila gaisa: bieži to iedarbina zaudējums, šķiršanās, konflikti, pārcelšanās, bērna piedzimšana vai cita lomas maiņa, un pasliktinājies garastāvoklis savukārt bojā attiecības vēl vairāk. Starppersonu terapija (IPT) strādā tieši ar šo ķēdi: kad attiecību mezgls ir atraisīts, parasti atslābst arī garastāvoklis.
IPT 20. gadsimta 70. gados izstrādāja Džeralds Klermens (Gerald Klerman) un Mirna Veismena (Myrna Weissman) kā īsu, skaidri strukturētu depresijas ārstēšanu. Šodien tā ir viena no Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajām depresijas terapijām, un tās vienkāršoto grupu versiju pēc PVO iniciatīvas izmanto pat valstīs, kur psihoterapeitu gandrīz nav.
Kas ir starppersonu terapija?
IPT balstās novērojumā, ka depresijas epizodes visbiežāk ir saistītas ar vienu no četrām starppersonu jomām. Terapijas sākumā kopā ar terapeitu izvēlas vienu vai divas no tām, un viss darbs notiek ap tām:
- Sēras: tuva cilvēka zaudējums, pēc kura skumjas ieilgušas vai iestrēgušas
- Lomu strīdi: ieilguši konflikti ar partneri, vecākiem, bērniem vai kolēģiem nesakrītošu gaidu dēļ
- Lomu maiņa: šķiršanās, pensija, slimība, bērna piedzimšana, emigrācija un citas pārejas, kas atņēmušas veco identitāti
- Starppersonu grūtības: ilgstoša izolācija un grūtības izveidot vai uzturēt attiecības
Kam tā palīdz? Ko rāda pētījumi
Depresijas ārstēšanā IPT pierādījumi ir vieni no spēcīgākajiem pēc KBT: lielas metaanalīzes (Cuijpers un kolēģi, 2011; 2016) rāda, ka tās efektivitāte ir līdzvērtīga citām pierādījumos balstītām terapijām un antidepresantiem, un uzturošās IPT sesijas mazina recidīva risku. Labi izpētītas ir arī īpašās versijas: IPT pusaudžiem, pēcdzemdību depresijas un bulīmijas ārstēšanai.
IPT ir īpaši vērts apsvērt, ja depresija ir skaidri saistīta ar dzīves notikumu vai attiecībām: pēc zaudējuma, šķiršanās, bērna piedzimšanas, emigrācijas. Ja problēmas kodols nav attiecības, bet, piemēram, fobija vai uzmācīgas domas, mērķtiecīgāki ir citi virzieni.
Kā notiek sesija?
Terapijai ir skaidri posmi. Pirmajās 1-3 sesijās izvērtē depresiju, izveido svarīgo cilvēku karti (tā saukto starppersonu inventarizāciju) un izvēlas galveno darba jomu. Vidējās sesijās strādā ar to: mācās nosaukt jūtas un gaidas, analizē sarunas (kas tika pateikts, kā to varētu pateikt citādi), mēģina iepriekš izspēlēt grūtas sarunas, meklē jaunus atbalsta avotus.
Depresiju šeit atklāti sauc par slimību, nevis vājumu: jums izskaidro, kas notiek, un uz laiku ļauj no sevis prasīt mazāk, vienlaikus plānojot atgriešanos pie ierastajām nodarbēm. Pēdējās sesijas ir veltītas noslēgumam: apkopo, kas apgūts, un pārrunā agrīnās recidīva pazīmes.
Cik ilgi tā ilgst?
Klasisks IPT kurss ir 12-16 sesijas reizi nedēļā, tas ir, apmēram 3-4 mēneši. Hroniskas vai atkārtotas depresijas gadījumā pēc pamatkursa dažkārt turpina retākas uzturošās tikšanās, piemēram, reizi mēnesī: pētījumos tas mazināja recidīvu biežumu.
Kā izvēlēties speciālistu?
Speciālistu, kuri strādā tikai ar IPT, nav daudz, bet starppersonu metodes izmanto daudzi psihoterapeiti, kuri ārstē depresiju. Pajautājiet, vai speciālists strādā strukturēti ar depresiju un attiecību tēmām, kāda ir viņa pieredze darbā ar zaudējumiem vai pēcdzemdību periodu, ja tas attiecas uz jums, kā arī par viņa izglītību un supervīziju.
Pirms konsultācijas noderīgi pārbaudīt garastāvokli depresijas testā un atcerēties, kad viss sākās: no IPT skatpunkta tas ir svarīgākais jautājums. Ja nezināt, ar ko sākt, vērsieties pie ģimenes ārsta vai psihiatra.
Biežāk uzdotie jautājumi
Ar ko IPT atšķiras no pāru terapijas?
IPT ir individuāla terapija: kabinetā esat jūs viens, un attiecības analizē un maina caur jūsu rīcību. Pāru terapijā piedalās abi partneri un strādā ar pašām attiecībām. Ja galvenais sāpju avots ir laulība un abi esat gatavi strādāt, pāru terapija var būt mērķtiecīgāka.
Vai IPT der pusaudžiem?
Jā, pusaudžiem pielāgotā versija (IPT-A) līdzās KBT ir viena no divām vislabāk izpētītajām pusaudžu depresijas psihoterapijām. Tajā vairāk uzmanības pievērš attiecībām ar vecākiem un vienaudžiem, un daļā tikšanās reižu var piedalīties vecāki.
Ko darīt, ja mana depresija ir „bez iemesla”?
Tā gadās: ne katrai epizodei ir skaidrs starppersonu ierosinātājs. Šādā gadījumā IPT tik un tā var palīdzēt (strādā ar izolāciju un atbalsta tīklu), bet tikpat pamatoti ir izvēlēties KBT vai citu virzienu. Svarīgākais ir vispār meklēt palīdzību, nevis atrast ideālo metodi.
Avoti un metodika
Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša informācija, nevis ārstēšanas norādījumi. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.
- Cuijpers P. u. c. (2011). Interpersonal psychotherapy for depression: a meta-analysis. American Journal of Psychiatry
- Cuijpers P. u. c. (2016). Interpersonal psychotherapy for mental health problems: a comprehensive meta-analysis. American Journal of Psychiatry
- World Health Organization, Columbia University (2016). Group Interpersonal Therapy (IPT) for Depression
Citi terapijas virzieni
Stāvokļi, kuros izmanto šo terapiju
Līdzīgi testi
Saistītie raksti
2025. gada 1. decembris
Kā palīdzēt tuviniekam, kuram ir depresija
Ko teikt un ko neteikt cilvēkam ar depresiju, kā palīdzēt viņam saņemt palīdzību, ko darīt, dzirdot domas par nāvi, un kā nesalūzt pašam.
Lasīt rakstu2024. gada 2. janvāris
Pēcdzemdību depresija: kas jāzina visai ģimenei
Ar ko pēcdzemdību depresija atšķiras no „baby blues”, kā to atpazīt (arī tētiem), kāpēc tā nav mātes neveiksme un kur meklēt palīdzību.
Lasīt rakstu