Traumatiskas piesaistes tests
Traumatiskā piesaiste (angļu val. trauma bond) ir spēcīga emocionāla pieķeršanās cilvēkam, kurš jūs sāpina. Tā izveidojas nevis par spīti sāpēm, bet tieši tāpēc, ka sāpes mijas ar maigumu: pēc katras pazemošanas vai dusmu uzliesmojuma nāk atvainošanās, tuvība, „labā versija”, un tā šķiet kā glābiņš. Tāpēc cilvēks var skaidri redzēt, ka attiecības viņam kaitē, un tomēr nespēt no tām aiziet vai atkal un atkal tajās atgriezties.
Šis tests atšķiras no toksisku attiecību testa: tur tiek vērtēts, kā uzvedas partneris, bet šeit jautājumi ir par jūsu pašu saikni ar viņu: cerību, aizstāvēšanu, atgriešanos, vainas apziņu un ilgas. 14 jautājumi, apmēram 4 minūtes. Tests ir anonīms, atbildes netiek nekur sūtītas. Par ilgstošas sāpīgas pieredzes sekām vairāk lasiet lapā par komplekso traumu.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir traumatiskā piesaiste?
Jēdzienu „traumatiskā piesaiste” (angļu val. traumatic bonding) 1981. gadā sāka lietot psihologi Donalds Datons (Donald Dutton) un Sjūzena Peintere (Susan Painter), kas pētīja vardarbību ģimenē piedzīvojušas sievietes. Viņi pamanīja, ka pieķeršanās vardarbīgajam partnerim bieži saglabājas pat pēc aiziešanas no attiecībām, un izdalīja divus apstākļus, kas to pastiprina: varas nelīdzsvaru (viens kontrolē, otrs pielāgojas) un neregulāru sliktas un labas uzvedības miju.
Tā nav psihiska saslimšana un nav oficiāla diagnoze, bet attiecību dinamika. Tā var izveidoties pārī, ģimenē, darbā vai slēgtā grupā, visur, kur cilvēks ir atkarīgs no tā, kurš viņu sāpina, un vienlaikus saņem no viņa siltumu.
Kā atpazīt traumatisko piesaisti?
Biežākās pazīmes, ko pamana paši cilvēki un speciālisti, kas viņiem palīdz:
- Cikls: spriedze, uzliesmojums, atvainošanās un „medusmēnesis”, bet pēc tam viss no jauna
- Cerība: gaidāt, kad atgriezīsies cilvēks, ko iepazināt sākumā
- Attaisnošana un aizstāvēšana: skaidrojat viņa vai viņas uzvedību ar apstākļiem, aizstāvat tuvinieku priekšā
- Vainas apziņa: ticat, ka problēmas rodas jūsu dēļ, un cenšaties būt „labāki”
- Atgriešanās: vairākas reizes mēģinājāt attālināties, bet atgriezāties
- Abstinencei līdzīgas ilgas: pēc šķiršanās jūtat fizisku trauksmi un tukšumu
- Slēpšana: apkārtējiem stāstāt tikai daļu patiesības
Ar ko traumatiskā piesaiste atšķiras no emocionālās atkarības un toksiskām attiecībām
Toksisku attiecību tests vērtē partnera uzvedību: kontroli, kritiku, vainošanu. Emocionālās atkarības tests jautā par jūsu vispārējo tieksmi attiecībās pazaudēt sevi neatkarīgi no tā, kā pret jums izturas. Piesaistes stila tests parāda, kā jūs kopumā jūtaties tuvās attiecībās. Traumatiskas piesaistes tests jautā par konkrētu lietu: kas jūs notur pie cilvēka, kurš jūs sāpina.
Šīs lietas bieži ir saistītas: trauksmains piesaistes stils vai emocionālā atkarība var palielināt risku iestrēgt, bet toksiskas attiecības rada apstākļus, kuros rodas traumatiskā piesaiste. Vairāk par šādu attiecību pazīmēm un drošu aiziešanu lasiet rakstā „Toksiskas attiecības: 10 pazīmes un plāns, kā aiziet”.
Kā pārraut traumatisko piesaisti un kur meklēt palīdzību
Traumatiskā piesaiste vājinās, kad cikls kļūst redzams un jūs vairs neesat vienatnē. Palīdz notikumu pierakstīšana, saiknes atjaunošana ar tuviniekiem, skaidras robežas un speciālista palīdzība. Daudzi cilvēki stāsta, ka visgrūtākās ir pirmās nedēļas pēc attālināšanās: ilgas tad ir visspēcīgākās, bet laika gaitā tās mazinās. Psihologs palīdz atgūt uzticību savai uztverei un pašvērtējumu, bet, ja pēc attiecībām palikusi trauksme, bezmiegs vai uzmācīgas atmiņas, vērts vērsties arī pie ģimenes ārsta vai psihiatra.
Ja attiecībās ir vardarbība vai bailes, palīdzība ir pieejama: krīzes un emocionālā atbalsta tālrunis 116 123 (Skalbes, visu diennakti, bez maksas), psihologs vai psihoterapeits ar pieredzi darbā ar vardarbības situācijām, specializētas palīdzības organizācijas vardarbībā cietušajiem, bet briesmu gadījumā zvaniet 112.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai traumatiskā piesaiste ir diagnoze?
Nē. Tā ir attiecību dinamika, kas aprakstīta pētījumos par vardarbību ģimenē, nevis psihiski traucējumi. Tomēr šādas attiecības var izraisīt trauksmi, depresiju vai posttraumatiskā stresa simptomus, ko ārsti izvērtē un ārstē.
Ar ko šis tests atšķiras no toksisku attiecību testa?
Toksisku attiecību tests jautā, kā uzvedas partneris. Šis tests jautā par jūsu pašu saikni ar viņu: kāpēc ir grūti attālināties, kāpēc atgriežaties, kāpēc attaisnojat. Abi testi viens otru papildina, tāpēc vērts izpildīt abus.
Kāpēc nevaru aiziet, lai gan saprotu, ka attiecības man kaitē?
Tāpēc, ka neregulāra sāpju un maiguma mija rada ļoti spēcīgu pieķeršanos, un pēc katras salabšanas cerība atjaunojas. Tam pievienojas vainas apziņa, izolācija, bailes un praktiski šķēršļi. Tas nav rakstura vājums, bet zināms mehānisms, un to pārvarēt palīdz atbalsts, nevis sevis vainošana.
Vai traumatiskā piesaiste var būt ne tikai ar partneri?
Jā. Tā var izveidoties ar vecākiem, citiem ģimenes locekļiem, vadītāju vai grupas līderi, visur, kur cilvēks ir atkarīgs no tā, kurš viņu sāpina. Šī testa jautājumi vērsti uz pāra attiecībām, bet lielākā daļa pazīmju der arī citām saiknēm.
Cik ilgā laikā var atgūties?
Tas ir ļoti individuāli: no dažiem mēnešiem līdz ilgākam laikam, it īpaši, ja attiecības ilga gadiem. Ilgas pēc attālināšanās ir normālas un nenozīmē, ka lēmums bija kļūdains. Psihologa palīdzība šo procesu bieži saīsina un atvieglo.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Dutton D. G., Painter S. (1993). Emotional attachments in abusive relationships: a test of traumatic bonding theory. Violence and Victims, 8(2), 105-120.
- Casassa K., Knight L., Mengo C. (2022). Trauma bonding perspectives from service providers and survivors of sex trafficking: a scoping review. Trauma, Violence, & Abuse, 23(3), 969-984.
- Herman J. L. (1992). Trauma and Recovery. Basic Books.
- Walker L. E. (1979). The Battered Woman. Harper & Row.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.