Narcistisku vecāku tests
Ja vienam no vecākiem ir izteiktas narcistiskas iezīmes, bērns bieži aug, jūtoties kā viņa turpinājums vai spogulis: svarīgi ir nevis tas, ko bērns jūt un ko grib, bet tas, kā viņš izskatās vecāku acīs un vai apmierina viņu vajadzības. No malas šāda ģimene var šķist priekšzīmīga, bet bērns pieaugušā vecumā ilgi nesaprot, kāpēc viņam tik grūti uzticēties sev, sajust savas vēlmes vai pateikt „nē”.
Šis tests paredzēts pieaugušiem bērniem. Tas nediagnosticē jūsu vecākus: narcistiskos personības traucējumus var noteikt tikai speciālists. Četrpadsmit apgalvojumi palīdzēs paskatīties uz to, ko piedzīvojāt bērnībā, un uz to, kā tas atsaucas uz jums tagad. Atbildes paliek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Ko nozīmē augt ar narcistisku tēvu vai māti?
Narcistiskas iezīmes (apbrīnas vajadzība, jūtīgums pret kritiku, empātijas trūkums, īpašu tiesību sajūta) dažādā mērā piemīt ikvienam. Ja tās ir izteiktas tēva vai mātes personībā, ģimenē bieži izveidojas noteikts modelis: bērns kļūst par vecāku pašvērtējuma balstu. Viņa sasniegumi ir svarīgi tiktāl, cik tie labi izskatās vecāku acīs, viņa jūtas tiek atbīdītas malā, bet nepiekrišana tiek sodīta ar aukstumu vai vainas apziņu.
Šī testa jautājumi veidoti, balstoties uz DSM-5-TR aprakstītajām narcistiskajām iezīmēm un pētījumiem par vecāku narcisismu un bērna lomu ģimenē. Piemēram, pētījumos vecāku narcisisms saistīts ar lielāku pieaugušu bērnu trauksmi un nomāktu garastāvokli, un šo saikni daļēji izskaidro audzināšanas stils. Vēl viena bieži aprakstīta parādība ir parentifikācija, kad bērnam jārūpējas par vecāku emocijām kā pieaugušajam.
Kuras pazīmes bieži atkārtojas?
Pieauguši bērni visbiežāk min šīs bērnības un tagadnes pazīmes:
- Mīlestība un atzinība bija atkarīgas no sasniegumiem vai paklausības
- Tēva vai mātes garastāvoklis valdīja pār visu ģimeni
- Nācās mierināt vecākus un rūpēties par viņu jūtām
- Bērni ģimenē tika salīdzināti un dalīti „labajos” un „sliktajos”
- Sabiedrībā ģimene izskatījās priekšzīmīga, bet mājās viss bija citādi
- Pieaugušā vecumā saglabājās stipra vainas apziņa, vēlme izpatikt un sajūta, ka nekad nepietiek
Ar ko šis tests atšķiras no citiem testiem par bērnību?
Bērnības pieredzes (ACE) tests jautā par konkrētu smagu pieredzi: vardarbību, atkarībām ģimenē, šķiršanos. Emocionālās pamestības tests vērtē, vai bērnībā trūka emocionālas uzmanības un atsaucības. Šis tests skatās uz citu modeli: nevis uz vecāku neesamību, bet uz viņu vajadzību dominēšanu, kad bērnam bija jādzīvo atbilstoši vecāku garastāvoklim, gaidām un pašvērtējuma vajadzībām.
Šis tests atšķiras arī no narcisisma testa, kas vērtē jūsu pašu iezīmes, un no piesaistes stila testa, kas rāda, kā jūs veidojat attiecības tagad. Tomēr šie testi viens otru papildina: bērnībā iemācīti modeļi bieži atkārtojas pieaugušo attiecībās.
Kā dziedēt bērnības brūces?
Svarīgākais ir zināt, ka pieauguša cilvēka atlabšana nav atkarīga no tā, vai tēvs vai māte atzīs savu uzvedību. Daudzi pieauguši bērni ilgi gaida atvainošanos, kas tā arī nepienāk. Daudz iedarbīgāk ir pievērsties sev: atpazīt iemācītos noteikumus, mācīties sajust savas vēlmes, noteikt robežas un atbrīvoties no vainas apziņas. Kā to darīt praktiski, atradīsiet padomos par robežām un padomos par pašvērtējumu.
Psihoterapija ir galvenais palīdzības veids: kopā ar speciālistu var droši pārskatīt bērnības pieredzi, stiprināt pašvērtējumu un apgūt jaunas attiecību prasmes. Ja vienlaikus jūtat nomāktu garastāvokli, trauksmi vai bezmiegu, vērsieties pie ģimenes ārsta vai psihiatra. Ja ir ļoti grūti, visu diennakti darbojas krīzes un emocionālā atbalsta tālrunis 116 123, bet briesmu gadījumā zvaniet 112.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šis tests var noteikt, ka mans tēvs vai māte ir narciss?
Nē. Narcistiskos personības traucējumus var noteikt tikai speciālists, kas izvērtējis pašu cilvēku. Tests palīdz paskatīties uz jūsu pieredzi un tās pēdām. Jūsu pārdzīvojumi ir svarīgi neatkarīgi no tā, vai vecāki kādreiz saņems diagnozi.
Ar ko šis tests atšķiras no emocionālās pamestības testa?
Emocionālā pamestība nozīmē, ka bērnībā trūka uzmanības, siltuma un atsaucības uz bērna jūtām. Narcistiska audzināšana bieži izskatās citādi: vecāki var būt ļoti iesaistīti, bet viņu uzmanība griežas ap viņu pašu vajadzībām un tēlu. Abi modeļi var būt vienlaikus, tāpēc vērts izpildīt abus testus.
Vai man jāpārtrauc attiecības ar vecākiem?
Ne obligāti. Dažiem cilvēkiem palīdz skaidras robežas un retāka saskarsme, citiem vajadzīgs ilgāks pārtraukums. Tas ir personisks lēmums, un to ir vieglāk pieņemt pēc sarunas ar psihologu. Svarīgākais, lai saskarsme nekaitētu jūsu veselībai.
Vai arī es kļūšu par šādu vecāku?
Ne obligāti. Tas, ka atpazīstat šos modeļus un jums tie rūp, jau ir būtiska atšķirība. Bērnībā iemācītus modeļus var mainīt, it īpaši ar speciālista palīdzību. Ja jums ir jautājumi par savu vecāku lomu, varat izpildīt audzināšanas stila testu.
Vai manas atbildes kaut kur tiek saglabātas?
Nē. Rezultāts tiek aprēķināts jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas vai saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Dentale F., Verrastro V., Petruccelli I., Diotaiuti P., Petruccelli F., Cappelli L., San Martini P. (2015). Relationship between Parental Narcissism and Children's Mental Vulnerability: Mediation Role of Rearing Style. International Journal of Psychology and Psychological Therapy, 15(3), 337-347.
- Hooper L. M., DeCoster J., White N., Voltz M. L. (2011). Characterizing the magnitude of the relation between self-reported childhood parentification and adult psychopathology: A meta-analysis. Journal of Clinical Psychology, 67(10), 1028-1043.
- Brummelman E., Thomaes S., Nelemans S. A., Orobio de Castro B., Overbeek G., Bushman B. J. (2015). Origins of narcissism in children. PNAS, 112(12), 3659-3662.
- Day N. J. S., Townsend M. L., Grenyer B. F. S. (2020). Living with pathological narcissism: a qualitative study. Borderline Personality Disorder and Emotion Dysregulation, 7, 19.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.