Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Sevis izzināšana

Kauna un vainas tests

Kaunu un vainu bieži lieto kā sinonīmus, taču psihologi tos nošķir. Vaina saka „es izdarīju sliktu lietu”, bet kauns saka „es esmu slikts cilvēks”. Pirmā vērš uzmanību uz rīcību un mudina to labot, otrais nosoda visu cilvēku un liek slēpties. Pētījumi rāda, ka šī atšķirība būtiski ietekmē pašsajūtu un attiecības.

Testā ir 16 apgalvojumi par to, kā parasti reaģējat, kad esat kļūdījušies, kādu pievīluši vai saņēmuši kritiku. Rezultāts parādīs, kura reakcija jūsos dominē, bet stabiņi ļaus redzēt, cik izteiktas ir abas.

Dalīties:
16 jautājumi ~4 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kauns un vaina: no kurienes nāk šī atšķirība

Šo atšķirību 20. gadsimta 70. gados aprakstīja psihoanalītiķe Helēna Bloka Lūisa, bet vēlāk to plaši pētīja ASV psiholoģe Džūna Praisa Tangnija un viņas kolēģi. Viņu secinājums ir vienkāršs: abas sajūtas rodas pēc kļūdas vai nepiemērotas rīcības, taču atšķiras ar to, uz ko vērsta uzmanība. Vaina ir saistīta ar konkrētu rīcību („es rīkojos slikti”), kauns ar visu sevi („es esmu slikts cilvēks”).

Šī atšķirība nav tikai vārdu spēle. Tangnijas pētījumi rāda, ka cilvēki, kuri vairāk sliecas just vainu, biežāk atvainojas, labo nodarīto un labāk saprot citu jūtas. Tie, kuri biežāk izjūt kaunu, vairāk sliecas slēpties, vainot citus vai dusmoties. Metaanalīze, kas apkopoja vairāk nekā 100 pētījumu, parādīja, ka kauns ar depresijas pazīmēm ir saistīts ciešāk nekā vaina.

Kā tas izskatās ikdienā

Iedomājieties, ka esat aizmirsuši drauga dzimšanas dienu. Cilvēks, kurā dominē vaina, visticamāk, nodomās: „Nepatīkami, ka aizmirsu. Piezvanīšu, atvainošos un piedāvāšu satikties.” Cilvēks, kurā dominē kauns, nodomās: „Kāds es esmu slikts draugs, viņš mani ienīst”, un varbūt vispār izvairīsies zvanīt, jo saruna šķitīs pārāk sāpīga.

Tas pats notiek darbā, attiecībās un audzinot bērnus. Vaina ved uz rīcību, bet kauns bieži uz atkāpšanos vai aizsardzību. Tāpēc padomam „sakiet bērnam, ka viņš rīkojās slikti, nevis ka viņš ir slikts” ir zinātnisks pamats.

Ar ko šis tests atšķiras no iekšējā kritiķa un pašvērtējuma testiem

Iekšējā kritiķa tests parāda, kā jūs ikdienā runājat ar sevi: vai jūsu iekšējais kritiķis ir prasīgs perfekcionists, sodītājs, noniecinātājs vai salīdzinātājs. Pašvērtējuma tests novērtē vispārējo attieksmi pret sevi. Šis tests skatās uz ko citu: kā reaģējat konkrētajā brīdī, kad kļūdāties, kādu sāpināt vai saņemat kritiku, un vai šī reakcija ir vērsta uz rīcību vai uz sevi.

Šie testi viens otru papildina. Spēcīga kauna sajūta bieži iet roku rokā ar bargu iekšējo kritiķi un zemāku pašvērtējumu, bet veselīga vainas sajūta ar spēju uzņemties atbildību, nezaudējot cieņu pret sevi.

Kā kaunu pārvērst veselīgākā reakcijā

Pilnībā izvairīties no kauna nav iespējams, un tas nav vajadzīgs. Taču var iemācīties neļaut tam pārņemt varu:

  • Nošķiriet rīcību no sevis: „es kļūdījos” ir fakts, „es esmu nevērtīgs(-a)” ir vērtējums, nevis patiesība
  • Meklējiet, ko varat labot: konkrēta darbība mazina bezpalīdzību, ko rada kauns
  • Pastāstiet kādam uzticamam: kauns vājinās, kad to uzklausa saprotošs cilvēks
  • Runājiet ar sevi kā ar draugu: līdzjūtība pret sevi palīdz uzņemties atbildību bez sevis pazemošanas
  • Pamaniet aizsardzību: ja pēc kļūdas sākat dusmoties uz citiem, pajautājiet sev, vai tas nav kauns

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai vainas sajūta ir slikta?

Ne obligāti. Samērīga vaina par konkrētu rīcību ir noderīga: tā mudina atvainoties, labot kļūdas un ņemt vērā citus. Problēmas rodas tad, ja vaina ir nesamērīga, ilgst vēl ilgi pēc tam, kad visu esat izlabojuši, vai pārvēršas domās par savu sliktumu, proti, kaunā.

Vai kauns vienmēr ir kaitīgs?

Nē. Īslaicīgs kauns ir dabiska cilvēka emocija un dažreiz palīdz ievērot kopīgus noteikumus. Kaitīgs tas kļūst tad, kad ir biežs, spēcīgs un vērsts uz visu sevi: tad tas grauj pašvērtējumu, liek slēpties un apgrūtina attiecības.

No kurienes rodas tieksme kaunēties?

Bieži no pieredzes, kad kritika bija vērsta pret cilvēku, nevis pret uzvedību („tu esi slikts bērns”, nevis „tā darīt nedrīkst”), no ņirgāšanās vai no vides, kur kļūdas sodīja ar izsmieklu. Šī tieksme nav nemainīga: to var mainīt, īpaši ar psihologa palīdzību.

Ko nozīmē, ja abi stabiņi ir gari?

Tas nozīmē, ka pēc kļūdas jūtat gan vainu par rīcību, gan kaunu par sevi. Šāda kombinācija ir ļoti nogurdinoša: gribat labot, bet vienlaikus nosodāt sevi. Noder mācīties nošķirt šīs divas sajūtas un paturēt to daļu, kas mudina rīkoties.

Vai šis tests ir zinātniski pārbaudīta aptauja?

Nē. Tests veidots, balstoties uz Džūnas Praisas Tangnijas un citu pētnieku aprakstīto kauna un vainas atšķirību, taču tā apgalvojumi ir mūsu pašu. Zinātniskos pētījumos izmanto citas, īpaši pārbaudītas aptaujas. Šis tests paredzēts, lai labāk iepazītu sevi, nevis lai noteiktu diagnozi.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Vai šis tests jums bija noderīgs?