Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Ko darīt, ja bērnu apceļ: soļi vecākiem

Ņirgāšanās nav „bērni jau vienmēr tā dara” un nav rūdījuma skola: tā ir sistemātiska pāridarīšana, kas uz ilgiem gadiem atstāj pēdas pašvērtējumā, pašsajūtā un bailēs no skolas. Ņirgāšanās skolās ir izplatīta visā Eiropā, tāpēc iespēja, ka ar to saskarsies arī jūsu bērns, diemžēl ir reāla.

Svarīgākais, kas jāzina jau iepriekš: par ņirgāšanos bērns visbiežāk nestāsta tieši, bet ar pazīmēm (negrib iet uz skolu, pazūd mantas, no rīta sāp vēders), un jūsu pirmā reakcija nosaka, vai viņš stāstīs arī turpmāk. Tālāk aprakstīti visi soļi pēc kārtas.

  1. Uzklausiet mierīgi un pateicieties, ka pastāstīja

    Lai kas arī notiktu jūsu iekšienē, saglabājiet mierīgu toni: nobijies vai saniknots vecāks bērnam nozīmē „mana problēma ir pārāk briesmīga, vairs nestāstīšu”. Pasakiet skaidri: „Paldies, ka man pastāstīji. Tas ir svarīgi, un mēs to atrisināsim kopā.” Jautājiet atvērti, bez pratināšanas: kas notiek, cik bieži, kas to redz, kā tu jūties.

  2. Noņemiet vainu no bērna

    Bērni, kuri cieš no ņirgāšanās, gandrīz vienmēr daļēji vaino sevi: „jo es esmu dīvains, pārāk resns, ne tāds”. Pasakiet tieši: „Tā nav tava vaina. Neviens nav pelnījis, ka par viņu ņirgājas, lai kāds viņš būtu.” Un nošķiriet divus jēdzienus, ko bērni jauc: pastāstīt pieaugušajam par pāridarījumu nav sūdzēšanās, bet gan sevis aizsardzība.

  3. Pierakstiet faktus

    Pirms vēršaties skolā, uzrakstiet konkrēti: kas, kad, kur, ko darīja, kas redzēja. Ja ņirgājas internetā, saglabājiet ekrānuzņēmumus ar datumiem. Faktu saraksts pārvērš sarunu ar skolu no „mums šķiet” par dokumentētu situāciju, kuru vairs nevar atmest ar roku.

  4. Vērsieties skolā un prasiet rīcības plānu

    Sāciet ar klases audzinātāju un skolas atbalsta personālu (sociālo pedagogu, psihologu), bet, ja reakcijas nav, ejiet līdz skolas vadībai. Skolas pienākums ir rūpēties par bērnu drošību, tāpēc runājiet konkrēti: kas tiks darīts, kurš ir atbildīgs un kad sazināsieties, lai pārrunātu, vai situācija ir mainījusies. Nopietnākos gadījumos vērsieties rakstiski: rakstisks iesniegums paliek dokumentēts, un to ir grūtāk atstāt bez ievērības.

    Svarīgi: neprasiet satikt bērnus, lai viņi „noskaidrotu attiecības aci pret aci”, un nepiekrītiet tam, ja to piedāvā skola: ņirgāšanās situācijā tas cietušo bērnu tikai vēlreiz pazemo.

  5. Ņirgāšanos internetā apturiet tehniski

    Saglabājiet pierādījumus, tad bloķējiet pāridarītājus un ziņojiet platformai: ņirgāšanās saturs pārkāpj visu lielo sociālo tīklu noteikumus. Nopietnākos gadījumos (draudi, fotogrāfiju izplatīšana) vērsieties policijā: daļa ņirgāšanās internetā var būt noziedzīgs nodarījums. Un neatņemiet bērnam telefonu „drošības labad”: bērnam tas izskatās kā sods par atklātību, un nākamreiz viņš vienkārši noklusēs.

  6. Stipriniet bērnu ārpus skolas

    Ņirgāšanās sašaurina bērna pasauli līdz klasei, kurā viņam dara pāri. Līdzsvarojiet to: pulciņš, sporta klubs, laiks ar brālēniem un māsīcām, nometne, vieta, kur viņu pieņem un kur viņš var justies vērtīgs. Pētījumos viena droša draudzība ārpus skolas ir viens no spēcīgākajiem bērna pašvērtējumu sargājošajiem faktoriem.

  7. Vērojiet pašsajūtu un turpiniet sarunas

    Ņirgāšanās ne vienmēr beidzas pēc pirmās sarunas ar skolu, tāpēc regulāri atgriezieties pie tēmas, bet bez pratināšanas: „kā šonedēļ ar to situāciju?”. Vērojiet pazīmes, ka bērnam vajag vairāk palīdzības: pasliktinās miegs, izvairīšanās no skolas, noslēgšanās, krītošas atzīmes. Pirmajam priekšstatam noderēs skolas baiļu un bērna uzvedības testi.

No kā izvairīties

  • Nesakiet „nepievērs uzmanību” vai „iesit pretī”: pirmais atstāj bērnu vienu, otrais visbiežāk situāciju pasliktina un padara vainīgu viņu pašu.
  • Nerisiniet situāciju tieši ar pāridarītāju vai viņa vecākiem, kamēr emocijas ir sakāpušas: tas gandrīz vienmēr saasina situāciju; rīkojieties ar skolas starpniecību.
  • Nemaziniet bērna pārdzīvojumu: „arī mani skolā ķircināja, pāries” bērnam nozīmē, ka viņa sāpes nav svarīgas.
  • Nesoliet visu paturēt noslēpumā: godīgi pasakiet, ka dažus soļus spersiet, bet vienmēr par tiem bērnu brīdināsiet iepriekš.

Kad meklēt palīdzību

Vērsieties pie psihologa, ja bērna pašsajūta salūzt: atsakās iet uz skolu, noslēdzas, slikti guļ, runā par sevi arvien sliktāk. Ar bērnu var runāt skolas psihologs, bērnu psihologs vai, ja vajadzīgs, bērnu psihiatrs. Bērns var arī pats parunāties ar bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116 111 (visu diennakti, bez maksas).

Ja bērns ieminas par sevis savainošanu vai nevēlēšanos dzīvot, reaģējiet tajā pašā dienā: ņirgāšanās situācijā tas ir visnopietnākais signāls. Kā runāt, aprakstīts padomā ko darīt, ja tuvinieks runā par pašnāvību. Akūtu briesmu gadījumā zvaniet 112.

Biežāk uzdotie jautājumi

Bērns lūdz nevienam neteikt. Ko darīt?

Nesoliet klusēt, bet arī nemetieties rīkoties viņam aiz muguras. Paskaidrojiet: „Es saprotu, ka tu baidies, ka kļūs sliktāk. Bet ņirgāšanās pati no sevis nebeidzas, un es nevaru noskatīties, kā tev dara pāri. Spersim soļus kopā, un es vienmēr tev iepriekš pateikšu, ko daru.” Bērna bailes no atriebības ir reālas, tāpēc prasiet skolai, lai risinājums neatklātu, ka informācija nāk no jūsu bērna.

Skola saka: „bērni paši tiks galā”. Ko darīt?

Nepiekrītiet: sistemātiska ņirgāšanās nav konflikts starp līdzīgiem, un „paši tiks galā” nozīmē, ka stiprākais uzvarēs vēlreiz. Vērsieties rakstiski pie skolas direktora, atgādiniet par pienākumu nodrošināt bērna drošību un prasiet konkrētu plānu. Ja skola joprojām nereaģē, vērsieties pie skolas dibinātāja, parasti pašvaldības izglītības pārvaldē.

Bet ja mans bērns pats dara pāri citiem?

Arī tas ir signāls, tikai cits: aiz pāridarīšanas bieži slēpjas paša bērna grūtības (spriedze mājās, pašam piedzīvota ņirgāšanās, uzmanības vai empātijas grūtības). Nevainojiet un nesodiet akli: skaidri pasakiet, ka darīt pāri nedrīkst, un noskaidrojiet, kas notiek bērna dzīvē; šeit ļoti palīdz skolas vai bērnu psihologs.

Avoti

  • Olweus D. (1993). Bullying at School: What We Know and What We Can Do. Oxford: Blackwell.

Citi padomi

Saistīto traucējumu apraksti

Saistītie raksti