Paranojas tests
Gandrīz ikvienam dažreiz šķiet, ka citi par viņu runā vai ka kāds ir noskaņots pret viņu. Pētījumi rāda, ka aizdomīgas domas sabiedrībā ir diezgan izplatītas un izvietojas uz nepārtrauktas skalas: no atsevišķām, ātri pārejošām šaubām līdz spēcīgai, mokošai pārliecībai, ka citi grib kaitēt. Šis tests palīdz izvērtēt, kur uz šīs skalas atradāties pēdējā mēneša laikā. Tas nediagnosticē nekādu slimību.
Testā ir 15 jautājumi par diviem aizdomīgu domu veidiem: sajūtu, ka esat īpašas uzmanības centrā (citi runā par jums, sūta mājienus), un domām, ka citi cenšas jums kaitēt, kā arī par to, cik stingri šīm domām ticējāt un cik ļoti tās jūs mocīja. Ja jūs tiešām kāds vajā, dara jums pāri vai draud, atbildiet atklāti, bet rezultātu vērtējiet, to ņemot vērā: piesardzība reālu briesmu priekšā nav paranoja.
Ja palīdzība vajadzīga tūlīt: ja dzirdat balsis, kas liek nodarīt pāri sev vai citiem, jūtat tiešas briesmas, jūtat lielu apjukumu un vairs nesaprotat, kas notiek, vai tuvinieki pamana pēkšņas pārmaiņas jūsu uzvedībā, zvaniet 113 vai 112 vai tūlīt dodieties uz tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Ja rodas domas par pašnāvību, zvaniet uz krīzes un emocionālā atbalsta tālruni 116 123 (Skalbes, visu diennakti, bez maksas) un izlasiet, ko darīt, ja rodas domas par pašnāvību.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir paranoja un kāpēc to vērtē uz skalas
Par paranoju ikdienas valodā sauc stipru aizdomīgumu: domas, ka citi runā par jums, tīšām jūs kaitina, sazvērējas pret jums vai grib jums kaitēt. Agrāk to uzskatīja tikai par smagas psihiskas slimības pazīmi, taču britu psihologa Daniela Frīmena un viņa kolēģu pētījumi parādīja, ka aizdomīgas domas sabiedrībā ir diezgan izplatītas. 2005. gada pētījumā, kurā aptaujāja 1202 universitāšu studentus, aptuveni trešdaļai aizdomīgas domas radās regulāri.
Liels Lielbritānijas iedzīvotāju pētījums (Bebbington u. c., 2013) parādīja, ka aizdomīgas domas izvietojas it kā pakāpienos. Visbiežāk sastopama jutība pret citu vērtējumu un neuzticēšanās, retāk sajūta, ka apkārt viss ir saistīts ar jums, un visretāk stingra pārliecība, ka citi grib kaitēt. Jo augstāks pakāpiens, jo mazāk cilvēku to sasniedz.
Zinātnieki aizdomīgu domu mērīšanai izmanto īpašas aptaujas, piemēram, R-GPTS (Freeman u. c., 2021), kurā ir divas daļas: attieksmes idejas (sajūta, ka citi runā par jums vai sūta mājienus) un vajāšanas idejas (domas, ka citi grib kaitēt). Šī testa jautājumus izveidojām paši, balstoties uz to pašu divu daļu izpratni, taču tas nav R-GPTS vai cita zinātniska aptauja, tāpēc rezultāts ir orientējošs.
Kas var izraisīt aizdomīgas domas
Atsevišķi neparasti pārdzīvojumi ir biežāki, nekā daudzi domā. Plašs Pasaules Veselības organizācijas aptauju pētījums 18 valstīs (McGrath u. c., 2015) atklāja, ka aptuveni 5,8 % pieaugušo vismaz reizi dzīvē piedzīvojuši halucinācijām vai maldiem līdzīgus pārdzīvojumus, un vairumam tie bija tikai vienu vai dažas reizes. Šādi pārdzīvojumi paši par sevi nenozīmē slimību, taču, ja tie atkārtojas, tos nevajadzētu atmest ar roku.
Bieži cēloņi, kas var izraisīt vai pastiprināt aizdomīgumu:
- ilgstošs miega trūkums un izsīkums
- liels stress, vientulība, nomākts garastāvoklis vai trauksme
- piedzīvota trauma, ņirgāšanās, vardarbība vai diskriminācija
- kaņepes, stimulanti (amfetamīns, kokaīns) un citas vielas, kā arī to lietošanas pārtraukšana
- dažas ķermeņa slimības un zāles, tāpēc ārsts vispirms pārbauda arī fizisko veselību
- psihozes sākums, kad aizdomīgās domas pastiprinās, kļūst par stingru pārliecību un maina visu dzīvi
Ar ko tas atšķiras no piesardzības, sociālās trauksmes un paranoīdiem personības traucējumiem
Pamatota neuzticēšanās. Ja jūs tiešām kāds vajā vai dara jums pāri mājās, darbā vai internetā, piesardzība ir saprātīga reakcija, nevis paranoja. Šādā gadījumā svarīgākā ir jūsu drošība: vērsieties policijā (112) vai palīdzības dienestos. Aizdomīgas domas kļūst par problēmu tad, kad tās ir acīmredzami stiprākas, nekā liecina fakti, un nemainās arī tad, ja ir citi skaidrojumi.
Sociālā trauksme. Cilvēks, kurš uztraucas cilvēku vidū, bieži domā, ka citi viņu vērtē vai par viņu smejas. Taču viņa bailes ir par kaunu un nelabvēlīgu vērtējumu, nevis par to, ka citi grib viņam kaitēt. Ja tas jums ir tuvāk, aizpildiet sociālās trauksmes testu.
Paranoīdi personības traucējumi. Paranoīdu personības traucējumu tests vērtē ilgstošu, kopš jaunības pastāvošu neuzticēšanos cilvēkiem kā rakstura iezīmi. Šis tests jautā par pēdējo mēnesi, tāpēc labāk parāda jaunas vai pastiprinājušās pārmaiņas. Plašāk par ilgstošu aizdomīgumu lasiet lapā Paranoīdi personības traucējumi.
Citi neparasti pārdzīvojumi. Ja bez aizdomīgām domām dzirdat vai redzat to, ko citi nepamana, vai jūtat, ka jūsu domas vairs nav jūsu, aizpildiet arī psihotisku pieredžu testu, bet par ilgstošām neparastas domāšanas iezīmēm jautā šizotipisko iezīmju tests.
Kas palīdz un kad meklēt palīdzību
Ja aizdomīgas domas ir biežas, biedē vai maina uzvedību (izvairāties iziet no mājām, vairs neuzticaties tuviniekiem), vērsieties pie ģimenes ārsta vai psihiatra. Ārsts izvērtēs iespējamos cēloņus un piedāvās piemērotu palīdzību: miega uzlabošanu, psihoterapiju (piemēram, kognitīvi biheiviorālo terapiju) un vajadzības gadījumā arī medikamentus.
Agri sniegta palīdzība ir ļoti svarīga. Pētījumu apkopojums (Correll u. c., 2018) parādīja, ka cilvēki, kas piedzīvo pirmo psihozi un saņem specializētu agrīnu palīdzību, retāk pārtrauc ārstēšanu, retāk nonāk slimnīcā un labāk atgriežas darbā vai mācībās nekā tie, kurus ārstē parastā kārtā. Tāpēc, ja jums šķiet, ka kaut kas nav kārtībā, labāk konsultēties agrāk nekā vēlāk.
Ja palīdzība vajadzīga tūlīt: ja dzirdat balsis, kas liek nodarīt pāri sev vai citiem, jūtat tiešas briesmas, jūtat lielu apjukumu un vairs nesaprotat, kas notiek, vai tuvinieki pamana pēkšņas pārmaiņas jūsu uzvedībā, zvaniet 113 vai 112 vai tūlīt dodieties uz tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Ja rodas domas par pašnāvību, zvaniet uz krīzes un emocionālā atbalsta tālruni 116 123 (Skalbes, visu diennakti, bez maksas) un izlasiet, ko darīt, ja rodas domas par pašnāvību.
Ja uztraucaties par tuvu cilvēku
Cilvēks, kura realitātes uztvere mainās, ne vienmēr to pats pamana, tāpēc viņa testa rezultāts var būt zems, lai gan apkārtējie redz pārmaiņas. Pievērsiet uzmanību, ja tuvinieks noslēdzas, runā par izsekošanu, zīmēm vai slepeniem plāniem pret viņu, runā nesakarīgi, nerūpējas par sevi, neguļ vai pamet novārtā darbu un mācības.
Runājiet mierīgi un nestrīdieties par aizdomu saturu: strīds reti pārliecina, bet var attālināt. Labāk runājiet par to, ko redzat un kas viņu nomoka (bezmiegs, bailes, nogurums), un piedāvājiet kopā aiziet pie ģimenes ārsta vai psihiatra. Ja cilvēks apdraud sevi vai citus, zvaniet 113 vai 112.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šis tests var noteikt psihozi vai šizofrēniju?
Nē. Tests vērtē tikai to, cik daudz aizdomīgu domu jums bija pēdējā mēneša laikā. Tas nevar pateikt, kāds ir to cēlonis, un nenosaka nekādu diagnozi. Stāvokli izvērtēt var tikai psihiatrs pēc sarunas un, ja vajadzīgs, izmeklējumiem.
Man dažreiz šķiet, ka citi par mani runā. Vai tā ir paranoja?
Atsevišķas šādas domas rodas daudziem cilvēkiem, īpaši nogurumā, satraukumā vai nepazīstamā vidē. Par problēmu ir vērts domāt tad, ja šādas domas ir biežas, stingras, biedē vai maina jūsu uzvedību, piemēram, sākat izvairīties no cilvēkiem vai vairs neizejat no mājām.
Ar ko šis tests atšķiras no paranoīdu personības traucējumu testa?
Paranoīdu personības traucējumu tests jautā par ilgstošu, kopš jaunības raksturīgu neuzticēšanos cilvēkiem. Šis tests jautā par pēdējo mēnesi, tāpēc labāk palīdz pamanīt jaunas vai pastiprinājušās pārmaiņas.
Vai kaņepes var izraisīt aizdomīgas domas?
Jā. Kaņepes, īpaši stipras un bieži lietotas, kā arī stimulanti var izraisīt vai pastiprināt aizdomīgumu, bet dažiem cilvēkiem arī psihozi. Ja pamanāt šādu saistību, par to ir vērts atklāti pastāstīt ārstam.
Ko darīt, ja ieguvu daudz punktu?
Augsts rezultāts nav diagnoze, bet ir svarīgs signāls. Tuvāko dienu laikā vērsieties pie ģimenes ārsta vai psihiatra. Ja dzirdat balsis, kas liek nodarīt pāri sev vai citiem, vai jūtat tiešas briesmas, zvaniet 113 vai 112. Ja rodas domas par pašnāvību, zvaniet uz krīzes un emocionālā atbalsta tālruni 116 123 (visu diennakti, bez maksas).
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Freeman D., Garety P. A., Bebbington P. E. u. c. (2005). Psychological investigation of the structure of paranoia in a non-clinical population. British Journal of Psychiatry, 186(5), 427-435.
- Bebbington P. E., McBride O., Steel C. u. c. (2013). The structure of paranoia in the general population. British Journal of Psychiatry, 202(6), 419-427.
- Freeman D., Loe B. S., Kingdon D. u. c. (2021). The revised Green et al., Paranoid Thoughts Scale (R-GPTS): psychometric properties, severity ranges, and clinical cut-offs. Psychological Medicine, 51(2), 244-253.
- McGrath J. J., Saha S., Al-Hamzawi A. u. c. (2015). Psychotic experiences in the general population: a cross-national analysis based on 31 261 respondents from 18 countries. JAMA Psychiatry, 72(7), 697-705.
- Correll C. U., Galling B., Pawar A. u. c. (2018). Comparison of early intervention services vs treatment as usual for early-phase psychosis: a systematic review, meta-analysis, and meta-regression. JAMA Psychiatry, 75(6), 555-565.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.