Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Garīgā veselība

Psihotisku pieredžu tests

Dažreiz cilvēks izdzird savu vārdu, lai gan neviens nesauca, ierauga ēnu istabas stūrī vai sāk just, ka apkārtējie uz viņu dīvaini skatās. Atsevišķas šādas pieredzes ir diezgan daudziem, un parasti tās neko sliktu nenozīmē. Taču, ja tās atkārtojas, kļūst arvien īstākas, rada bailes vai maina ikdienas dzīvi, par tām ir vērts parunāt ar ārstu, jo laikus sniegta palīdzība palīdz labāk atveseļoties.

Testā ir 16 jautājumi par to, kas ar jums notika pēdējo 3 mēnešu laikā: neparastas sajūtas, neparastas pārliecības, domāšanas pārmaiņas un attālināšanās no cilvēkiem. Tas nav šizofrēnijas tests un nav diagnoze: rezultāts tikai parāda, cik daudz šādu pieredžu aprakstījāt un kāds solis būtu prātīgākais.

Ja palīdzība vajadzīga steidzami: ja balsis liek nodarīt pāri sev vai citiem, ja jūtat, ka esat briesmās, jūtat lielu apjukumu un vairs nesaprotat, kas notiek, vai tuvinieki redz pēkšņas, izteiktas pārmaiņas jūsos, zvaniet 113 vai 112 vai tūlīt dodieties uz tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Ja rodas domas par pašnāvību, zvaniet uz krīzes un emocionālā atbalsta tālruni 116 123 (Skalbes, visu diennakti, bez maksas) un izlasiet, ko darīt, ja rodas domas par pašnāvību.

Dalīties:
16 jautājumi ~4 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir psihotiskas pieredzes un kāpēc tas nav šizofrēnijas tests

Psihotiskas pieredzes ir neparasti pārdzīvojumi, kad mainās realitātes uztvere: cilvēks dzird, redz vai jūt to, ko citi nejūt, vai viņam rodas stingras pārliecības, kurām citi netic. Psihoze ir stāvoklis, kad šie pārdzīvojumi kļūst tik spēcīgi, ka cilvēks vairs nespēj tos nošķirt no realitātes. Plašāk par to rakstām lapā Šizofrēnija un psihozes.

Pētījumi rāda, ka šādas pieredzes izvietojas it kā uz skalas: no atsevišķiem, pilnīgi nekaitīgiem brīžiem līdz izteiktiem, ilgstošiem simptomiem. Liela starptautiska pētījuma (18 valstis, vairāk nekā 31 tūkstotis cilvēku) dati liecina, ka vismaz vienu halucināciju vai maldiem līdzīgu pieredzi mūža laikā piedzīvojuši aptuveni 6 % pieaugušo, un vairumam tas noticis tikai vienu vai dažas reizes.

Šo testu izveidojām paši, balstoties uz pētījumos izmantoto aptauju (PQ-16, CAPE) tēmām, taču to jautājumus nekopējām. Tas nediagnosticē ne šizofrēniju, ne citu slimību. Psihozes laikā cilvēks bieži neredz, ka viņa uztvere ir mainījusies, tāpēc neviens patstāvīgi aizpildīts tests nevar psihozi apstiprināt vai izslēgt. Tests tikai palīdz izlemt, vai ir vērts vērsties pie ārsta un cik steidzami.

Kā tas var izskatīties ikdienā

Psihoze reti sākas pēkšņi. Biežāk dažas nedēļas vai mēnešus notiek pārmaiņas, ko pirmie pamana tuvinieki:

  • Dzirdamas balsis vai skaņas, ko citi nedzird, runāšana ar sevi
  • Sajūta, ka apkārt „kaut kas notiek”, ka cilvēki izseko vai sarunājas
  • Īpaša nozīme nejaušām lietām: dziesmām, uzrakstiem, automašīnu numuriem
  • Sajūta, ka domas nav savas vai ka citi tās dzird
  • Grūti saprotama, lēkājoša runa
  • Attālināšanās no cilvēkiem, emociju blāvums, novārtā pamests darbs, mācības vai higiēna

Kas var izskatīties līdzīgi, bet ir kas cits

Ne katra dīvaina pieredze liecina par psihozi. Bieži sastopami stāvokļi, ko ir vērts nošķirt:

  • Iemiegot vai pamostoties redzami tēli vai dzirdamas balsis ir ļoti bieža parādība: liela pētījuma dati liecina, ka iemiegot tos piedzīvojusi vairāk nekā trešdaļa cilvēku. Tā ir miega, nevis psihozes parādība. Plašāk: miega paralīze.
  • Trauksme un panika izraisa bailes „sajukt prātā”, nerealitātes sajūtu un domas, ka cilvēki skatās. Atšķirība ir tā, ka cilvēks šaubās un baidās, nevis ir stingri pārliecināts. Noderēs trauksmes tests.
  • Uzmācīgas domas (OKT) ir biedējošas un svešas, taču cilvēks zina, ka tās rodas viņa paša galvā, un tās negrib. Varat aizpildīt OKT testu.
  • Traumas atmiņas var būt tik spilgtas, ka šķiet, it kā notikums atkārtotos no jauna, taču tās ir saistītas ar konkrētu piedzīvotu notikumu. Varat aizpildīt PTSS testu.
  • Disociācija un depersonalizācija, kad pasaule šķiet nereāla vai nejūtat sevi, parasti pavada spēcīgu stresu vai trauksmi, bet realitātes uztvere saglabājas. Noderēs depersonalizācijas tests.
  • Vielas un ķermeņa slimības: kaņepes, stimulanti, alkohola lietošanas pārtraukšana, dažas zāles, augsta temperatūra vai pēkšņs apjukuma stāvoklis (delīrijs) arī var izraisīt halucinācijas.

Kāpēc ir vērts negaidīt un kas palīdz

Psihozes cēloņi var būt ļoti dažādi, tāpēc ārsts vispirms noskaidro, vai nav ķermeņa slimību, vielu ietekmes vai miega traucējumu. Ja pieredzes saistītas ar psihisko veselību, palīdz medikamenti un sarunu terapija, bet ģimenes iesaistīšana atvieglo atveseļošanos. Ja psihozes simptomi apvienojas ar izteiktām garastāvokļa svārstībām, ārsts izvērtē arī citas iespējas, piemēram, šizoafektīvus traucējumus vai bipolārus traucējumus.

Agrīna palīdzība ir svarīga: 10 randomizētu pētījumu apkopojums parādīja, ka īpašas agrīnās palīdzības programmas pēc pirmās psihozes epizodes samazina hospitalizāciju skaitu, palīdz saglabāt mācības vai darbu un mazina simptomus vairāk nekā parastā ārstēšana.

Ja jums ir aizdomas par psihozi sev vai tuviniekam, vērsieties pie ģimenes ārsta vai psihiatra. Ja jūtaties ļoti slikti vai rodas domas par pašnāvību, bezmaksas emocionālais atbalsts pieejams visu diennakti: krīzes un emocionālā atbalsta tālrunis 116 123 (Skalbes), bērniem un jauniešiem uzticības tālrunis 116 111. Akūtā situācijā zvaniet 113 (neatliekamā medicīniskā palīdzība) vai 112 vai dodieties uz tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai tas ir šizofrēnijas tests?

Nē. Tests nediagnosticē ne šizofrēniju, ne psihozi, ne citu slimību. Tas tikai parāda, cik daudz neparastu pieredžu aprakstījāt pēdējo 3 mēnešu laikā. Izvērtēt, kas notiek, var tikai psihiatrs pēc rūpīgas sarunas ar jums un citu cēloņu izslēgšanas.

Reiz izdzirdēju savu vārdu, lai gan neviens nesauca. Vai tā ir psihoze?

Visbiežāk nē. Atsevišķi šādi brīži gadās daudziem cilvēkiem, īpaši nogurumā, satraukumā vai iemiegot. Vērsties pie ārsta ir vērts tad, ja šādas pieredzes atkārtojas, pastiprinās, šķiet pilnīgi īstas vai maina jūsu uzvedību.

Mans rezultāts ir zems, bet tuvinieki saka, ka manī kaut kas mainījies. Ko darīt?

Ir vērts ieklausīties un parunāt ar ārstu. Psihozes laikā cilvēks bieži neredz savas pārmaiņas, tāpēc tuvinieku novērojumi (noslēgšanās, dīvainas sarunu tēmas, novārtā pamesta higiēna vai darbs) dažkārt ir svarīgāki par testa rezultātu.

Vai kaņepes var izraisīt šādas pieredzes?

Var. Kaņepes, īpaši stipras un bieži lietotas, kā arī stimulanti var izraisīt vai pastiprināt neparastas pieredzes, un bieža stipru kaņepju lietošana ir saistīta ar lielāku psihozes risku. Pārbaudīt sevi varat ar kaņepju lietošanas testu, un par lietošanu ir vērts atklāti pastāstīt ārstam.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Vai šis tests jums bija noderīgs?