Šizotipisko iezīmju tests
Daži cilvēki tic nojautām un zīmēm, citi dažreiz jūt, ka blakus kāds ir, vēl citi runā savdabīgi un jūtas mazliet nostāk no pārējiem. Psihologi šādu iezīmju kopumu sauc par šizotipiju. Tā ir personības iezīmju grupa, kas sabiedrībā izvietojas uz nepārtrauktas skalas tāpat kā citas personības iezīmes: dažiem to gandrīz nav, lielākajai daļai ir mazliet, bet dažiem tās ir ļoti izteiktas. Šizotipija nav slimība.
Testā ir 16 jautājumi par trim iezīmju jomām: neparastu domāšanu un pārdzīvojumiem, attiecībām ar cilvēkiem un runas un uzvedības savdabību. Atbildiet atbilstoši tam, kas jums raksturīgs kopumā, jau daudzus gadus. Rezultāts palīdzēs saprast, cik raksturīgas jums ir šīs iezīmes un vai tās rada grūtības, par kurām ir vērts parunāt ar speciālistu.
Ja palīdzība vajadzīga tūlīt: šis tests jautā par ilgstošām iezīmēm, nevis par akūtu stāvokli. Taču, ja pēdējā laikā dzirdat balsis, kas liek nodarīt pāri sev vai citiem, jūtat tiešas briesmas vai lielu apjukumu, vai tuvinieki pamana pēkšņas pārmaiņas jūsos, zvaniet 113 vai 112 vai tūlīt dodieties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Ja rodas domas par pašnāvību, zvaniet uz krīzes un emocionālā atbalsta tālruni 116 123 (Skalbes, visu diennakti, bez maksas) un izlasiet, ko darīt, ja rodas domas par pašnāvību.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir šizotipija
Šizotipija ir personības iezīmju grupa, kas saistīta ar neparastu domāšanu, pārdzīvojumiem un attiecībām ar cilvēkiem. Britu psihologs Gordons Klaridžs jau 20. gadsimta beigās ieteica uz to raudzīties kā uz iezīmi, kas dažādā mērā piemīt visiem cilvēkiem, līdzīgi kā ekstraversija vai trauksmainība. Lielākajai daļai cilvēku ar izteiktākām iezīmēm psihoze neattīstās nekad.
Psihologs Adrians Reins 1991. gadā izveidoja šizotipijas aptauju SPQ, bet vēlākie pētījumi izdalīja trīs galvenās šizotipijas jomas: neparastu domāšanu un pārdzīvojumus (maģiskā domāšana, neparastas sajūtas, aizdomīgums), grūtības attiecībās (spriedze cilvēku vidū, maz tuvu draugu, maz izrādītu jūtu) un dezorganizētību (savdabīga runa, dīvaina uzvedība). Šī testa jautājumus izveidojām paši, balstoties uz šīm trim jomām, taču tas nav SPQ vai cita zinātniska aptauja un nav to tulkojums, tāpēc rezultāts ir orientējošs, un to nedrīkst salīdzināt ar SPQ punktiem.
Pētnieki T. Kvapils un N. Barantesa-Vidala (2015), apskatot šīs koncepcijas garo vēsturi, uzsver, ka šizotipija ir daudzšķautņaina: tās jomas ir dažādi saistītas ar veselību, attiecībām un spējām, tāpēc kopējais rezultāts vien par cilvēku pasaka maz.
Kā šizotipiskas iezīmes izpaužas ikdienā
Atsevišķi neparasti pārdzīvojumi ir biežāki, nekā daudzi domā: plašs Pasaules Veselības organizācijas aptauju pētījums 18 valstīs (McGrath u. c., 2015) atklāja, ka aptuveni 5,8 % pieaugušo vismaz reizi dzīvē piedzīvojuši halucinācijām vai maldiem līdzīgus pārdzīvojumus, visbiežāk tikai vienu vai dažas reizes. Šādus pārdzīvojumus var izraisīt arī miega trūkums, stress, trauma vai vielas. Šizotipiskas iezīmes atšķiras ar to, ka tās ir pastāvīgas un pavada cilvēku daudzus gadus.
Šīs iezīmes visbiežāk izpaužas šādi:
- ticība zīmēm, nojautām, telepātijai vai tam, ka domas var ietekmēt notikumus, stiprāka, nekā apkārtējo vidū ierasts
- neparastas sajūtas: sajūta, ka blakus kāds ir, dzirdams savs vārds, ķermeņa vai apkārtnes „nerealitātes” izjūta
- aizdomīgums un sajūta, ka nejaušas lietas ir saistītas ar jums
- spriedze cilvēku vidū, kas nemazinās pat pēc ilgas pazīšanās, un maz tuvu draugu
- savdabīga, grūti izsekojama vai metaforiska runa, ekscentrisks apģērbs vai manieres
Iezīme un traucējumi: kāda ir atšķirība
Šizotipiskas iezīmes ir personības īpašības, kas vienā vai otrā mērā piemīt daudziem cilvēkiem. Par šizotipiskiem traucējumiem ārsts domā tikai tad, ja iezīmes ir ļoti izteiktas, pastāvīgas kopš jaunības un rada lielas grūtības: dziļu vientulību, pastāvīgu trauksmi cilvēku vidū, grūtības darbā. Šādu lēmumu var pieņemt tikai speciālists pēc rūpīgas sarunas.
Psihoze ir vēl cits stāvoklis: tad neparasti pārdzīvojumi kļūst par īstām halucinācijām vai stingru, faktiem nepakļāvīgu pārliecību. Šizotipiskie pārdzīvojumi parasti ir maigāki: cilvēks pats par tiem šaubās un spēj apsvērt citus skaidrojumus. Ja pēdējā laikā pamanāt jaunus vai arvien spēcīgākus neparastus pārdzīvojumus, aizpildiet psihotisku pieredžu testu, bet par aizdomīgām domām pēdējā mēneša laikā jautā paranojas tests.
Šizoīdas iezīmes atšķiras no šizotipiskām: šizoīdu personības traucējumu tests jautā par klusu norobežošanos, kad attiecības vienkārši negribas, bez maģiskās domāšanas vai neparastiem pārdzīvojumiem. Šizotipisku iezīmju gadījumā attālumu no cilvēkiem biežāk nosaka trauksme un aizdomīgums, nevis vienaldzība.
Radošums un kas palīdz
Šizotipijai ir arī otra puse. 45 pētījumu metaanalīze (Acar un Sen, 2013) parādīja, ka neparastas domāšanas un pārdzīvojumu iezīmes ar radošumu ir saistītas vāji pozitīvi, bet dezorganizētības un norobežošanās iezīmes vāji negatīvi. Citiem vārdiem, saikne pastāv, bet tā ir neliela un atkarīga no iezīmju veida, tāpēc augsts rezultāts nenozīmē radošu talantu, un radošums nenozīmē šizotipiju.
Ja iezīmes netraucē dzīvot, nekas nav jāmaina. Ja tās atnes vientulību, trauksmi vai pārpratumus, palīdz psihoterapija: tā mazina sociālo trauksmi, palīdz pārbaudīt aizdomīgas interpretācijas un veidot attiecības, kurās jūtaties droši. Palīdzību var meklēt pie psihoterapeita, klīniskā psihologa, ģimenes ārsta vai psihiatra.
Tuviniekiem: savdabīgs cilvēks ne vienmēr ir slims. Taču, ja tuvinieks nesen ir ļoti mainījies (noslēdzies, runā par izsekošanu vai īpašu misiju, neguļ, pārstājis rūpēties par sevi vai mācībām), tā var būt nevis iezīme, bet jauna pārmaiņa, un ir vērts kopā vērsties pie ārsta. Cilvēks pats šādas pārmaiņas dažreiz nepamana, tāpēc viņa testa rezultāts var būt zems.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šizotipiskas iezīmes ir slimība?
Nē. Šizotipija ir personības iezīmju grupa, kas dažādā mērā piemīt daudziem cilvēkiem. Par slimību vai traucējumiem var runāt tikai tad, ja iezīmes ir ļoti izteiktas un rada lielas grūtības, un to izvērtēt var tikai ārsts.
Vai augsts rezultāts nozīmē, ka saslimšu ar šizofrēniju?
Nē. Pētījumos izteiktāka šizotipija ir saistīta ar lielāku psihozes risku, taču lielākajai daļai cilvēku ar izteiktām iezīmēm psihoze neattīstās nekad. Ir svarīgi zināt agrīnās pazīmes (balsis, kas kļūst skaidrākas, neparastas pārliecības, kas nostiprinās, ikdiena, kas brūk) un, ja tās parādās, vērsties pie ārsta.
Ticu horoskopiem un nojautām. Vai tā ir šizotipija?
Atsevišķas šādas pārliecības ir plaši izplatīta kultūras daļa un pašas par sevi neko nenozīmē. Par izteiktām šizotipiskām iezīmēm var runāt tikai tad, ja maģiskā domāšana ir daudz stiprāka nekā apkārtējo vidū un iet roku rokā ar citām iezīmēm: neparastiem pārdzīvojumiem, aizdomīgumu un grūtībām attiecībās.
Vai šizotipija ir saistīta ar radošumu?
Daļēji. Pētījumu apkopojums rāda vāju pozitīvu saikni starp radošumu un neparastu domāšanu un pārdzīvojumiem, bet vāju negatīvu saikni ar dezorganizētību un norobežošanos. Tāpēc augsts rezultāts nenozīmē radošu talantu.
Ar ko šis tests atšķiras no psihotisku pieredžu testa?
Šis tests jautā par ilgstošām personības iezīmēm, kas jums raksturīgas daudzus gadus. Psihotisku pieredžu tests jautā par pēdējiem mēnešiem, tāpēc labāk parāda jaunus vai arvien spēcīgākus pārdzīvojumus, kuru dēļ var būt vajadzīga ātrāka palīdzība.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Raine A. (1991). The SPQ: a scale for the assessment of schizotypal personality based on DSM-III-R criteria. Schizophrenia Bulletin, 17(4), 555-564.
- Kwapil T. R., Barrantes-Vidal N. (2015). Schizotypy: looking back and moving forward. Schizophrenia Bulletin, 41(Suppl 2), S366-S373.
- Acar S., Sen S. (2013). A multilevel meta-analysis of the relationship between creativity and schizotypy. Psychology of Aesthetics, Creativity, and the Arts, 7(3), 214-228.
- McGrath J. J., Saha S., Al-Hamzawi A. u. c. (2015). Psychotic experiences in the general population: a cross-national analysis based on 31 261 respondents from 18 countries. JAMA Psychiatry, 72(7), 697-705.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.