Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Garīgā veselība

Vai es zaudēju prātu?

Doma „bet ja nu es sajukšu prātā?” ir viena no biežākajām trauksmes bailēm. Tā var uznākt panikas lēkmes laikā, kad pasaule pēkšņi šķiet nereāla, kad galvā iešaujas biedējoša, sveša doma, vai pēc dažām bezmiega naktīm. Jo vairāk cilvēks sevi pārbauda, jo lielākas kļūst bailes. Vairumā gadījumu aiz tām slēpjas trauksme, nevis psihoze, taču dažreiz ar ārstu tiešām ir vērts parunāt.

Testā ir 16 jautājumi par to, kas ar jums notika pēdējo 3 mēnešu laikā. Puse no tiem ir par trauksmei raksturīgajām bailēm par savu prātu (bailes, šaubas, sevis pārbaudīšana, nerealitātes sajūta stresa situācijā), puse par pieredzēm, ko ārsti vērtē kā iespējamas psihozes pazīmes (tas, ko citi nevar apstiprināt, stingras neparastas pārliecības, citu pamanītas pārmaiņas). Rezultātā redzēsiet divus atsevišķus rādītājus un ieteikumu, kuru testu vai speciālistu izvēlēties tālāk.

Ja palīdzība vajadzīga steidzami: ja balsis liek nodarīt pāri sev vai citiem, ja jūtat, ka esat briesmās, jūtat lielu apjukumu un vairs nesaprotat, kas notiek, vai tuvinieki redz pēkšņas, izteiktas pārmaiņas jūsos, zvaniet 113 vai 112 vai tūlīt dodieties uz tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Ja rodas domas par pašnāvību, zvaniet uz krīzes un emocionālā atbalsta tālruni 116 123 (Skalbes, visu diennakti, bez maksas) un izlasiet, ko darīt, ja rodas domas par pašnāvību.

Dalīties:
16 jautājumi ~4 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kāpēc bailes sajukt prātā ir tik biežas

Bailes, ka „jūc prātā”, ir viens no raksturīgākajiem trauksmes simptomiem. Amerikas Psihiatru asociācijas diagnostikas rokasgrāmatā DSM-5-TR starp panikas lēkmes simptomiem tieši minētas bailes zaudēt kontroli vai „sajukt prātā”, bet panikas lēkmi vismaz reizi dzīvē piedzīvo aptuveni 8 līdz 23 no 100 cilvēkiem. Lēkmes laikā ķermenis reaģē tik spēcīgi, ka prāts meklē skaidrojumu un bieži atrod visbiedējošāko: „ar manu galvu kaut kas nav kārtībā”.

Divi citi bieži avoti ir depersonalizācija un derealizācija (sajūta, ka pasaule ir nereāla vai ka sevi vērojat it kā no malas) un uzmācīgas domas. Īslaicīgu nerealitātes sajūtu vismaz reizi dzīvē piedzīvo ļoti daudzi cilvēki, īpaši stresa, bezmiega vai panikas laikā. Savukārt nepatīkamas, it kā svešas domas, kā liecina pētījumi, rodas lielākajai daļai pilnīgi veselu cilvēku; problēma sākas tad, kad cilvēks sāk no tām baidīties un tās pārbaudīt.

Ar ko trauksme atšķiras no psihozes

Robeža ne vienmēr ir skaidra, tāpēc to izvērtē ārsts. Tomēr ir dažas biežas atšķirības, uz kurām balstīts arī šis tests:

  • Šaubas pret pārliecību: trauksmē cilvēks jautā „bet ja nu?”, bet psihozes laikā neparasta doma bieži šķiet pašsaprotama patiesība.
  • „Vai es dzirdu?” pret „es dzirdu”: ieklausīšanās, vai neatskanēs balss, raksturīga trauksmei; balss, kas skan pa īstam un ko citi nedzird, ir iemesls vērsties pie ārsta.
  • Svešas, bet savas domas: OKT gadījumā biedējošās domas šķiet nevēlamas, bet cilvēks zina, ka tās rodas viņa galvā; sajūta, ka domas kāds ieliek no malas, ir kas cits.
  • Ko redz citi: trauksmi parasti jūt pats cilvēks, bet psihozes sākumā pārmaiņas bieži pirmie pamana tuvinieki.
  • Svarīgs izņēmums: psihozes sākumā daži cilvēki arī jūt spēcīgu trauksmi un apjukumu, ka „kaut kas notiek”. Tāpēc trauksme viena pati psihozi neizslēdz.

Kā pārraut baiļu loku

Bailes sajukt prātā bieži baro pašas sevi: pamanījāt dīvainu sajūtu, nobijāties, sākāt sevi pārbaudīt, meklēt pazīmes internetā, jautāt tuviniekiem, un trauksme pieauga vēl vairāk. Pārbaudīšana uz brīdi nomierina, bet iemāca smadzenēm, ka briesmas ir īstas.

Palīdz vienkārši soļi: pamanīt pārbaudīšanu un to atlikt, atgriezt uzmanību pie tā, ko darāt, parūpēties par miegu un lietot mazāk kofeīna un alkohola. Ja bailes nepāriet, trauksmi, paniku un OKT labi ārstē kognitīvi biheiviorālā terapija, dažreiz kopā ar medikamentiem. Plašāk rakstām lapās par panikas traucējumiem, obsesīvi kompulsīviem traucējumiem un depersonalizācijas un derealizācijas traucējumiem.

Kad noteikti jāvēršas pie ārsta

Vērsieties pie ārsta, ja dzirdat vai redzat to, ko citi nedzird un neredz, ja jums ir stingra pārliecība, ka jūs izseko vai ka zīmes ir domātas jums, ja tuvinieki saka, ka jūsos kaut kas mainījies, vai ja bailes ir tik stipras, ka traucē dzīvot. Plašāk par psihozi rakstām lapā Šizofrēnija un psihozes.

Ja jums ir aizdomas par psihozi sev vai tuviniekam, vērsieties pie ģimenes ārsta vai psihiatra. Ja jūtaties ļoti slikti vai rodas domas par pašnāvību, bezmaksas emocionālais atbalsts pieejams visu diennakti: krīzes un emocionālā atbalsta tālrunis 116 123 (Skalbes), bērniem un jauniešiem uzticības tālrunis 116 111. Akūtā situācijā zvaniet 113 (neatliekamā medicīniskā palīdzība) vai 112 vai dodieties uz tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu.

Tuviniekiem: ja jūsu tuvs cilvēks vairs nebaidās, bet ir stingri pārliecināts par neparastām lietām, noslēdzas vai pārstāj rūpēties par sevi, runājiet mierīgi, nestrīdieties par viņa pārliecībām un palīdziet aiziet pie ārsta. Padomus atradīsiet lapā ja tuvinieks negrib meklēt palīdzību.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ja baidos sajukt prātā, vai tas nozīmē, ka ar mani viss ir kārtībā?

Visbiežāk šādas bailes liecina par trauksmi, nevis psihozi, jo psihozes laikā cilvēks savas pieredzes bieži uzskata par īstām un nedomā, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā. Tomēr garantijas nav: arī psihozes sākumā mēdz būt trauksme. Ja dzirdat vai redzat to, ko citi nedzird un neredz, vai tuvinieki pamana pārmaiņas, vērsieties pie ārsta.

Vai trauksme var pāraugt psihozē?

Trauksme pati par sevi psihozē nepāraug, un vairums cilvēku, kas baidās sajukt prātā, psihozi nekad nepiedzīvo. Arī atsevišķas neparastas pieredzes nenozīmē slimību: liela starptautiska pētījuma dati liecina, ka vismaz vienu halucināciju vai maldiem līdzīgu pieredzi mūža laikā piedzīvojuši aptuveni 6 no 100 pieaugušajiem, visbiežāk tikai vienu vai dažas reizes. Tomēr ļoti spēcīgs stress, ilgstošs bezmiegs vai vielas var izraisīt īslaicīgas neparastas pieredzes, tāpēc ir svarīgi rūpēties par miegu un negaidīt, ja pieredzes atkārtojas.

Kāpēc rezultātā ir divas joslas?

Tāpēc, ka trauksme un neparastas pieredzes var būt vienlaikus. Tests atsevišķi saskaita trauksmei raksturīgās atbildes un pieredzes, ko vērts pārrunāt ar ārstu. Psihotisko pieredžu joslai piemērojiet stingrāku robežu: ja tā pārsniedz aptuveni 25 % vai vismaz uz vienu šī virziena jautājumu atbildējāt „Bieži” vai „Ļoti bieži”, parunājiet ar ārstu, pat ja trauksmes josla ir garāka. Šo robežu noteicām aptuveni, pētījumos tā nav pārbaudīta.

Vai šis tests var noteikt psihozi vai trauksmes traucējumus?

Nē. Tests nediagnosticē nekādu stāvokli. Tas tikai palīdz izlemt, kuru testu vai speciālistu izvēlēties tālāk. Izvērtēt var tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Vai šis tests jums bija noderīgs?