Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Ģimenes terapija: kad ārstē nevis cilvēku, bet attiecības

Kad bērns sāk naktīs slapināties, pusaudzis pārstāj ēst, bet pieaugušais grimst depresijā, tuvinieki bieži jautā: kas ar viņu nav kārtībā? Ģimenes terapija jautājumu apgriež: kas notiek starp mums, ka vienam no mums ir tik grūti? Simptomu tā redz kā visas sistēmas signālu, nevis viena cilvēka defektu.

Tas nenozīmē, ka vaino ģimeni. Gluži otrādi: sistēmiskā pieeja vainas jautājumu vispār noliek malā, jo lokā, kurā visi reaģē uz visiem, pirmā cēloņa meklēšana ir bezjēdzīga. Toties, mainot kaut vienu loka posmu, piemēram, to, kā vecāki savā starpā runā par bērna grūtībām, mainās visa sistēma.

Kas ir ģimenes terapija?

Sistēmiskā ģimenes terapija strādā ar attiecību šabloniem: kurš ar kuru veido savienības, kur robežas ir pārāk stingras vai izzudušas, kādi ir nerakstītie ģimenes likumi („mēs nesūdzamies”, „dusmoties aizliegts”) un kādi atkārtoti apburtie loki uztur problēmu. Piemēram, jo vairāk mamma kontrolē, jo vairāk pusaudzis slēpj, bet jo vairāk viņš slēpj, jo vairāk mamma kontrolē.

Uz sesijām parasti aicina visus, kurus problēma skar: abus vecākus, bērnus, dažkārt vecvecākus. Taču ģimenes terapija ir iespējama arī tad, ja ierodas tikai daļa ģimenes vai pat viens cilvēks: sistēmu var mainīt no jebkura tās punkta.

Kam tā palīdz? Ko rāda pētījumi

Spēcīgākie pierādījumi ir bērnu un pusaudžu jomā. Uz ģimeni balstīta ēšanas traucējumu ārstēšana (FBT, ko sauc arī par Modslija metodi) ir pirmās izvēles ārstēšana pusaudžiem ar nervozo anoreksiju. Sistēmiskās un ģimenes intervences ir efektīvas arī pusaudžu uzvedības grūtību, atkarību un bērnu trauksmes gadījumā, bet psihoizglītojošās ģimenes programmas mazina recidīvus šizofrēnijas un bipolāru afektīvo traucējumu gadījumā.

Pieaugušo jomā ģimenes vai tuvinieku iesaistīšana uzlabo depresijas, atkarību un hronisku slimību ārstēšanas rezultātus. Saskaņā ar Alana Kara (Alan Carr, 2019) pārskatu sistēmiskās intervences ir efektīvas plašam bērnu un pieaugušo problēmu lokam, un bieži tās darbojas tur, kur individuālā terapija iestrēgst, jo mājas vide problēmu uztur.

Robeža: ja ģimenē notiek vardarbība, vispirms jānodrošina drošība, un kopīgas sesijas ar vardarbīgo personu bieži neiesaka, kamēr vardarbība nav apturēta. Akūtā situācijā zvaniet uz Skalbes krīzes tālruni 116 123 (visu diennakti, bez maksas), bērni un pusaudži var zvanīt uz bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116 111, bet tiešu briesmu gadījumā zvaniet 112.

Kā notiek sesija?

Ģimenes sesija ilgst 60-90 minūtes. Terapeits uzrunā visus ģimenes locekļus, arī tos, kuriem „problēmu nav”: bieži tieši viņu skatījums atver loku. Izmanto cirkulāros jautājumus (kā tev šķiet, ko jūt tētis, kad mamma un māsa strīdas?), ģimenes vēstures karti (genogrammu), eksperimentus mājās, piemēram, nedēļu bez piezīmēm vai samainītas lomas.

Terapeits ievēro daudzpusēju lojalitāti: viņš nav neviena ģimenes locekļa advokāts un rūpējas par visiem, arī par tiem, kuru kabinetā nav. Bieži strādā pārī ar kolēģi vai ar komandu aiz spoguļa, kas ir daļa no sistēmiskās tradīcijas.

Cik ilgi tā ilgst?

Ģimenes terapija parasti ir īsāka par individuālo: ierasti 5-20 tikšanās ik pēc 2-4 nedēļām, lai starp sesijām būtu laiks pārmaiņām mājās. Ēšanas traucējumu FBT programmas ilgst aptuveni 6-12 mēnešus. Ilgi starplaiki starp tikšanās reizēm ir norma, nevis nolaidība: mainās nevis kabinets, bet ikdiena.

Kā izvēlēties speciālistu?

Ģimenes un sistēmiskās psihoterapijas apmācība parasti ilgst vairākus gadus, tāpēc jautājiet, vai speciālists ir apguvis tieši ģimenes terapiju, nevis tikai individuālo virzienu, vai viņš saņem supervīziju, un pārbaudiet, vai viņš ir iekļauts profesionālajā reģistrā vai profesionālās asociācijas sarakstā. Ja problēma saistīta ar bērnu, painteresējieties par pieredzi ar attiecīgo vecumu; ja ar ēšanas traucējumiem, vai speciālists strādā ar FBT metodi un kopā ar ārstiem.

Praktiski svarīgi pārrunāt arī formātu: kurš tiek aicināts uz pirmo tikšanos, vai drīkst ierasties ne visi. Pirmais solis var būt arī saruna ar ģimenes ārstu, psihologu vai bērnu psihiatru.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai ģimenes terapija nozīmē, ka vainīgi ir vecāki?

Nē. Sistēmiskā pieeja no vainas kategorijas apzināti atsakās: problēmas uztur loki, kuros visi ģimenes locekļi reaģē cits uz citu, visbiežāk vislabāko nodomu vadīti. Terapija meklē nevis vainīgo, bet punktu, kurā loku visvieglāk mainīt.

Ko darīt, ja daļa ģimenes atsakās nākt?

Nāciet tie, kas piekrīt, vai pat viens. Sistēmiskā terapija darbojas, mainot mijiedarbību, un to var mainīt no jebkuras puses: kad viens ģimenes loceklis sāk uzvesties citādi, pārējie vairs nevar reaģēt kā agrāk. Skeptiski noskaņotie nereti pievienojas vēlāk, ieraugot pārmaiņas.

Ar ko ģimenes terapija atšķiras no pāru terapijas?

Pāru terapija strādā ar divu pieaugušo saikni, bet ģimenes terapija aptver plašāku sistēmu, visbiežāk ar bērniem, un bieži sākas ar bērna vai pusaudža grūtībām. Metožu saknes ir tās pašas, sistēmiskās, tāpēc daudzi speciālisti strādā abos formātos.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša informācija, nevis ārstēšanas norādījumi. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

  • Carr A. (2019). Family therapy and systemic interventions for child-focused problems: the current evidence base. Journal of Family Therapy
  • Lock J., Le Grange D. (2013). Treatment Manual for Anorexia Nervosa: A Family-Based Approach. Guilford Press
  • NICE. Eating disorders: recognition and treatment (NG69)

Citi terapijas virzieni

Stāvokļi, kuros izmanto šo terapiju

Saistītie raksti