Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Opozicionāras neklausības traucējumi: kad „nē” kļūst par sistēmu

SSK-10: F91

Katrs bērns strīdas, dusmojas un saka „nē”: tā ir normāla gribas attīstība, īpaši ap 2-3 gadu vecumu un pusaudža gados. Opozicionāras neklausības traucējumi (angliski ODD) ir cits mērogs: dusmu, strīdu, noteikumu pārkāpšanas un atriebīguma uzvedība, kas ilgst vismaz pusgadu, atkārtojas gandrīz katru dienu un grauj ģimenes, bērnudārza vai skolas dzīvi.

Svarīgākā ziņa vecākiem: tas nav spriedums jūsu audzināšanai un nav „slikta bērna” etiķete. Tā ir atpazīstama uzvedības aina, kurai ir labi strādājošas stratēģijas, un jo agrāk tās sāk lietot, jo labāk.

Spītība vai traucējumi?

Uz ODD norāda pazīmju kopums, kas ilgst vismaz 6 mēnešus:

  • Bieži dusmu uzliesmojumi un ātra uzvilkšanās
  • Pastāvīgi strīdi ar pieaugušajiem par visu
  • Aktīva noteikumu neievērošana un lūgumu sabotēšana
  • Tīša citu kaitināšana un savu kļūdu novelšana uz citiem
  • Dusmīgums, aizvainotība, dažkārt atriebīgums
  • Uzvedība izpaužas dažādās vidēs vai īpaši spilgti mājās un skaidri pārsniedz vienaudžiem ierasto

No kurienes tas rodas?

Visbiežāk no vairāku faktoru kopuma: temperaments ar spēcīgām reakcijām un vāju pašregulāciju, kā arī vides aplis, kurā uzmanību bērns saņem caur konfliktu, bet noteikumi ir nekonsekventi (šodien drīkst, rīt sods). Bērns nav „slikts”, viņš ir iemācījies, ka pretošanās strādā, bet cita rīka viņam vēl nav.

Svarīgi pārbaudīt arī blakus problēmas: aiz ODD ainas bieži slēpjas ADHD (impulsu kontroles grūtības), trauksme vai mācīšanās grūtības, kas skolā pārvēršas par „uzvedību”. To ārstēšana nereti mazina pretošanos uz pusi.

Kas patiešām darbojas?

Vislabāk izpētītas ir vecāku prasmju programmas; to būtība ir vienkārša, bet prasa konsekvenci:

  • Uzmanības pārnešana: ik dienu pamanīt un nosaukt labu uzvedību (pašlaik uzmanība nāk tikai caur konfliktu)
  • Mazāk noteikumu, bet tie stingri: skaidri, īsi, abiem vecākiem vienādi
  • Paredzamas, mierīgas un nelielas sekas, nevis sprādzieni un draudi, kas netiek izpildīti
  • Izvēles iespēja („tagad vai pēc 10 minūtēm?”): pretošanai vajag pretinieku, bet izvēle to atņem
  • Necīnīties par visu: izvēlēties tās cīņas, kas patiešām ir svarīgas
  • „Īpašā laika” rituāls: 15 minūtes katru dienu pēc bērna noteikumiem, bez pamācībām

Kad meklēt palīdzību?

Ja šāda uzvedība saglabājas ilgāk par pusgadu, grauj skolas vai ģimenes dzīvi vai ja parādās agresija un cietsirdība, vērsieties pēc palīdzības: pie skolas psihologa, ģimenes ārsta vai bērnu psihiatra (viņš izvērtēs arī ADHD un trauksmi). Vecāku programmas un ģimenes konsultācijas šeit ir ārstēšana, nevis „stundas sliktiem vecākiem”: tās apmeklē arī lieliski vecāki, kuriem ir grūta situācija.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai ODD nozīmē, ka esam slikti audzinājuši?

Nē: šāda uzvedība rodas no temperamenta un vides mijiedarbības, un tā pati audzināšana ar citu bērnu būtu strādājusi lieliski. Vainas jautājums šeit nepalīdz; noderīgs ir jautājums „kādi rīki mums tagad ir vajadzīgi?”

Ar ko ODD atšķiras no ADHD?

ADHD ir uzmanības un impulsu kontroles grūtības (bērns nespēj savaldīties), bet ODD ir attiecību modelis (bērns pretojas). Tie bieži ir kopā, un tad vērts ārstēt abus, jo uzvedības stratēģijas vien pret neatpazītu ADHD darbojas vāji.

Vai varu pārbaudīt ar testu?

Mūsu bērna uzvedības un emociju tests (aizpilda vecāki) parāda, vai grūtību apmērs ir speciālista uzmanības vērts, bet ADHD tests bērniem palīdz pārbaudīt biežāko blakus problēmu. Diagnozi nosaka speciālists.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Terapijas, ko izmanto šī stāvokļa ārstēšanā

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti