Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Grupas terapija: kāpēc dziedina ne tikai terapeits, bet arī grupa

Lielāko daļu psiholoģisko brūču mēs gūstam attiecībās, tāpēc ir loģiski, ka attiecībās tās arī dzīst. Grupas terapija ir regulāras 6-12 cilvēku tikšanās ar vienu vai diviem speciālistiem, kurās runā ne tikai par dzīvi ārpus grupas, bet arī par to, kas notiek šeit, starp grupas dalībniekiem.

Daudziem pirmā doma ir „par savām problēmām svešinieku priekšā nerunāšu”. Bet tieši tas, ka grupā ir grūti, padara to efektīvu: tajā atkārtojas tie paši šabloni kā dzīvē (vēlme izpatikt, bailes ieņemt vietu, tieksme glābt citus), tikai šeit tos var ieraudzīt un droši izmēģināt citādi.

Kas ir grupas terapija?

Grupas iedala divos lielos veidos. Strukturētas, uz problēmu vērstas grupas (piemēram, KBT grupa sociālajai trauksmei, DBT prasmju grupa, stresa pārvaldības programma) atgādina apmācības: ir tēmas, vingrinājumi, mājasdarbi. Procesa (starppersonu, psihodinamiskās, grupas analīzes) grupas strādā brīvāk: materiāls ir pašas attiecības grupā.

Psihiatrs Irvins Jaloms aprakstīja faktorus, kuru dēļ grupa dziedina: universalitātes izjūta (es neesmu vienīgais tāds), altruisms (varu palīdzēt otram), starppersonu mācīšanās (uzzinu, kā mani redz citi, un izmēģinu jaunus veidus), saliedētība un cerība, ko iededz citu progress.

Kam tā palīdz? Ko rāda pētījumi

Gerija Bērlingeima un kolēģu metaanalīzes, kas aptver simtiem pētījumu, rāda konsekventu rezultātu: daudzu stāvokļu (depresijas, trauksmes, sociālās trauksmes, ēšanas traucējumu, atkarību) gadījumā grupas terapija pēc efektivitātes būtībā līdzinās individuālajai, lai gan izmaksā krietni mazāk.

Grupai ir arī unikāla priekšrocība: ja galvenā grūtība ir attiecības (vientulība, neuzticēšanās, konflikti, sociālā trauksme), tā ir dabiska treniņu zāle, ko individuālā terapija piedāvāt nevar. Sociālās trauksmes gadījumā pati grupas forma jau ir saudzīga ekspozīcija.

Grupa der ne visiem un ne vienmēr: akūtas krīzes laikā, izteiktas nestabilitātes gadījumā vai tad, ja darbam ir ļoti specifisks fokuss, vispirms strādā individuāli, bet grupa var būt otrais posms.

Kā notiek tikšanās?

Grupa pulcējas regulāri, visbiežāk reizi nedēļā uz 90-120 minūtēm, tajā pašā vietā un tajā pašā laikā. Pirms pievienošanās notiek individuāla saruna ar vadītāju: pārrunā jūsu mērķus un grupas noteikumus, no kuriem svarīgākais ir konfidencialitāte: kas pateikts grupā, paliek grupā.

Tikšanās laikā nav obligātas runāšanas kārtības: tēmas rodas no tā, kas dalībniekiem ir aktuāls. Vadītājs sargā drošību, palīdz pamanīt, kas notiek starp cilvēkiem, un atgriež sarunu no „tur un toreiz” uz „šeit un tagad”, kur mācīšanās ir visspēcīgākā. Strukturētās grupās gaita ir konkrētāka: tēma, vingrinājumi, pārrunas, uzdevumi.

Cik ilgi tā ilgst?

Strukturētas programmas ilgst 8-16 tikšanās reizes. Procesa grupas strādā ilgāk: no pusgada līdz vairākiem gadiem, un dalībnieks parasti apņemas apmeklēt grupu vismaz norunāto minimālo laiku un par aiziešanu paziņot laikus, jo pēkšņa pazušana skar visu grupu. Slēgtās grupas sākas un beidzas ar to pašu sastāvu, atvērtās uzņem jaunus dalībniekus aizgājušo vietā.

Kā izvēlēties grupu?

Svarīgākie jautājumi vadītājam: kāda veida ir grupa (strukturēta vai procesa), kam tā paredzēta, kāds ir sastāvs, cik ilgi tā ilgs un kādi ir noteikumi. Grupas vada grupas analīzes, psihodinamiskā, KBT un citu virzienu speciālisti ar papildu apmācību grupu darbā: jautājiet par vadītāja izglītību un supervīziju un pārbaudiet, vai viņš ir iekļauts profesionālajā reģistrā.

Vērts nošķirt terapeitisko grupu no pašpalīdzības grupas (piemēram, Anonīmo alkoholiķu grupām): pašpalīdzības grupas ir vērtīgas, taču notiek bez speciālista un neaizstāj terapiju.

Biežāk uzdotie jautājumi

Baidos runāt par sevi svešinieku priekšā. Varbūt grupa nav man?

Šīs bailes ir likumsakarība, nevis izņēmums: gandrīz visi dalībnieki sāk ar tām. Neviens nepiespiež atvērties pirmajā dienā, un pašu baiļu pārvarēšana grupā bieži kļūst par vērtīgāko terapijas daļu, īpaši, ja grūtības saistītas ar sociālo trauksmi vai neuzticēšanos.

Vai grupas terapija nav sliktāka par individuālo?

Pētījumi rāda, ka daudzu stāvokļu gadījumā rezultāti būtībā ir vienādi, bet izmaksas mazākas. Ja galvenā tēma ir attiecības, grupa var dot pat vairāk. Turklāt abus formātus lieliski var apvienot: daļa cilvēku apmeklē gan individuālo terapiju, gan grupu.

Ko darīt, ja grupā satikšu paziņu?

Pirms uzņemšanas grupā vadītājs parasti pārbauda, lai tajā nebūtu tuvu paziņu, bet, ja saikne negaidīti atklājas, to risina atklāti, dažkārt pārceļot vienu dalībnieku uz citu grupu. Konfidencialitātes noteikums attiecas uz visiem un tiek pārrunāts jau no pirmās dienas.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša informācija, nevis ārstēšanas norādījumi. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

  • Burlingame G. M., Strauss B. (2021). Efficacy of small group treatments: foundation for evidence-based practice. In: Bergin and Garfield’s Handbook of Psychotherapy and Behavior Change
  • Yalom I. D., Leszcz M. (2005). The Theory and Practice of Group Psychotherapy. Basic Books

Citi terapijas virzieni

Stāvokļi, kuros izmanto šo terapiju

Saistītie raksti