Metakognitīvā terapija: kad problēma ir nevis domas, bet to bezgalīga košļāšana
Nepatīkamas domas ir visiem. Atšķirība starp cilvēku, kurš tās pamana un dzīvo tālāk, un cilvēku, kuru tās moka stundām ilgi, ir nevis pašās domās, bet tajā, ko ar tām dara tālāk: raizējas, košļā tās atkal un atkal, pārbauda sevi, vēro draudus. Metakognitīvā terapija (MCT), ko radīja britu psihologs Eidrians Velss (Adrian Wells), vēršas tieši pret šo procesu.
MCT no klasiskās KBT atšķiras ar vienu būtisku ideju: nav jāstrīdas ar katru domu un jāpārbauda, cik tā ir precīza. Pietiek mainīt pārliecības par pašu domāšanu (piemēram, „raizēšanās palīdz sagatavoties” vai „es nespēju pārstāt domāt”) un iemācīties ļaut domai vienkārši aiziet garām.
Kas ir metakognitīvā terapija?
MCT centrā ir tā sauktais kognitīvās uzmanības sindroms: ieradums uz nepatīkamu domu reaģēt ar ilgu raizēšanos vai domu košļāšanu, draudu meklēšanu apkārtnē un nelietderīgām kontroles stratēģijām (domu apspiešanu, nomierinājuma meklēšanu pie citiem). Terapija šo sindromu izslēdz trīs darba virzienos:
- Pārliecību par domāšanu maiņa: pārbauda pārliecības par domāšanu, gan pozitīvās („raizēšanās mani pasargā”), gan negatīvās („raizēšanās mani sabojās, es to nespēju kontrolēt”)
- Atrauta vērošana: mācās pamanīt domu un atstāt to mierā, ne atgrūžot, ne izvēršot
- Uzmanības treniņš: īpašs vingrinājums ar skaņām, kas attīsta spēju vadīt uzmanību, lai tā nebūtu piesaistīta draudiem un iekšējam troksnim
Kam tā palīdz? Ko rāda pētījumi
Vislabāk MCT ir izpētīta ģeneralizētas trauksmes traucējumu gadījumā, kuru kodols ir tieši nekontrolējama raizēšanās: klīniskajos pētījumos tā dod lielus uzlabojumus, un vairākos tiešos salīdzinājumos tā ir pārspējusi klasisko KBT. Metaanalīzes (Normann un Morina, 2018) rāda lielu efektu arī depresijas gadījumā, kur MCT vēršas pret domu košļāšanu.
MCT izmanto arī veselības trauksmes, posttraumatiskā stresa traucējumu un sociālās trauksmes gadījumā. Godīga piezīme: ievērojamu daļu pētījumu veikušas pašu metodes autoru grupas, un dalībnieku skaits bieži ir neliels, tāpēc neatkarīgi dati vēl uzkrājas. Tomēr virziens tiek uzskatīts par nopietnu, pierādījumos balstītu KBT saimes atzaru.
Kā notiek sesija?
Sesijas ir īsas un ļoti fokusētas: ar eksperimentiem pārbauda pārliecības par domāšanu (piemēram, mēģinājums atlikt raizēšanos līdz norunātai „raižu stundai” parāda, ka to var kontrolēt), veic uzmanības treniņu, bet ikdienā vēro, kad ieslēdzas domu košļāšanas mehānisms.
Atšķirībā no KBT šeit nav domu pierakstu ar pierādījumiem par un pret: no MCT skatpunkta ilga domas pārcilāšana ir tās pašas problēmas turpinājums. Tā vietā jūs trenējaties domu pamanīt un atstāt, kā vilcienu, kurā nav obligāti jākāpj.
Cik ilgi tā ilgst?
MCT ir viena no īsākajām terapijām: parasts kurss ir 8-12 sesijas, dažiem traucējumiem protokoli ir vēl īsāki. Pārmaiņas bieži jūtamas jau pirmajās nedēļās, tiklīdz pirmo reizi izdodas atlikt raizēšanos un redzēt, ka nekas „neeksplodē”.
Kā izvēlēties speciālistu?
MCT praktizē kognitīvi biheiviorālā virziena speciālisti ar papildu apmācību šajā terapijā, tāpēc jautājiet tieši, vai terapeits strādā ar metakognitīvo metodi, kāda ir viņa izglītība un vai viņš strādā supervīzijā. Ja jūsu galvenā sūdzība ir nekontrolējama raizēšanās vai domu košļāšana, šo metodi ir vērts meklēt, bet, ja to neatrodat, arī klasiskajai KBT tam pašam mērķim ir stingri pierādījumi.
Ja nezināt, ar ko sākt, vērsieties pie ģimenes ārsta, kurš palīdzēs izvērtēt situāciju un ieteiks piemērotu speciālistu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Ar ko MCT atšķiras no KBT?
KBT strādā ar domu saturu: pārbauda, vai doma ir precīza, un formulē alternatīvu. MCT saturu gandrīz neskar un strādā ar procesu: cik ilgi un kādā veidā jūs pie domas kavējaties. Praksē KBT jautā „vai tā ir taisnība?”, bet MCT jautā „kas notiks, ja šo domu vispār nepārcilāsiet?”.
Vai MCT der, ja manām raizēm ir reāls pamats?
Jā, jo MCT neapgalvo, ka jūsu rūpes ir izdomātas. Tā nošķir problēmu risināšanu (īsa, ved uz rīcību) no raizēšanās (ilga, griežas pa apli un rīcību nedod). Reālām problēmām paliek risināšana, bet terapija mazina tikai procesa tukšo daļu.
Vai atrauta vērošana ir meditācija?
Ne gluži. Līdzība ir (domas vēro, neiesaistoties), bet MCT neprasa ilgu ikdienas praksi un neuzskata klātbūtni šajā brīdī par vērtību pašu par sevi: tā ir konkrēta, īsa prasme, ko izmanto tad, kad ieslēdzas raizēšanās mehānisms.
Avoti un metodika
Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša informācija, nevis ārstēšanas norādījumi. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.
- Wells A. (2009). Metacognitive Therapy for Anxiety and Depression. Guilford Press
- Normann N., Morina N. (2018). The efficacy of metacognitive therapy: a systematic review and meta-analysis. Frontiers in Psychology
- Nordahl H. M. u. c. (2018). Metacognitive therapy versus cognitive-behavioural therapy in adults with generalised anxiety disorder. BJPsych Open
Citi terapijas virzieni
Stāvokļi, kuros izmanto šo terapiju
Līdzīgi testi
Saistītie raksti
2026. gada 7. janvāris
Kā pārvarēt trauksmi: zinātnē balstīti veidi
Kas patiešām palīdz pret trauksmi? Pētījumos balstītas metodes no elpošanas un kustībām līdz domāšanas vingrinājumiem un kad vērsties pie speciālista.
Lasīt rakstu2024. gada 11. februāris
10 domāšanas kļūdas pēc Bērnsa (ar piemēriem)
Katastrofizēšana, „viss vai nekas”, domu lasīšana. 10 kognitīvie izkropļojumi, kas bojā garastāvokli, ar dzīves piemēriem un veidiem, kā tiem pretoties.
Lasīt rakstu2024. gada 4. oktobris
Kā izvēlēties psihologu vai psihoterapeitu (un kam pievērst uzmanību)
Psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs? Kur sākt, kā atpazīt labu speciālistu, kādus jautājumus uzdot pirmajā vizītē un kad speciālistu mainīt.
Lasīt rakstu