Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Destruktīvi garastāvokļa regulācijas traucējumi: kad bērna dusmas nebeidzas

Destruktīvi garastāvokļa regulācijas traucējumi (angliski DMDD) ir bērnu diagnoze, kas apraksta divas lietas vienlaikus: smagus, biežus dusmu uzliesmojumus (vārdiskus vai fiziskus, izteikti nesamērīgus ar situāciju, vismaz 3 reizes nedēļā) un gandrīz pastāvīgi aizkaitināmu vai dusmīgu garastāvokli starp uzliesmojumiem. Lai varētu runāt par DMDD, šādai ainai jāilgst vismaz gadu, jābūt redzamai vismaz divās vidēs (mājās, skolā, kopā ar vienaudžiem) un tai jāsākas pirms 10 gadu vecuma.

Vienkāršiem vārdiem: tas ir bērns, kurš gadiem ilgi „uzsprāgst” vairākas reizes nedēļā un starp sprādzieniem nav mierīgs, bet saspringts un dusmīgs. Tas nav raksturs un nav sliktas audzināšanas sekas, bet garastāvokļa regulācijas grūtības, kurām ir palīdzība.

Kāpēc radās šī diagnoze?

DMDD diagnoze tika iekļauta DSM-5 klasifikācijā 2013. gadā ar ļoti konkrētu mērķi: apturēt bipolāro traucējumu pārmērīgu diagnosticēšanu bērniem. Ilgu laiku hroniski aizkaitināmi, „sprāgstoši” bērni saņēma bipolāro traucējumu diagnozi un atbilstošus medikamentus, lai gan ilgtermiņa pētījumi parādīja, ka viņu ceļš ir citāds: pieaugot viņi biežāk saskaras ar depresiju un trauksmi, nevis ar bipolāriem traucējumiem.

Starptautiskajā SSK klasifikācijā atsevišķa DMDD koda nav: SSK-11 šādu ainu apraksta kā opozicionāras neklausības traucējumus ar hronisku aizkaitināmību un dusmām. Praksē nosaukums ir mazāk svarīgs nekā būtība: speciālisti šo profilu atpazīst un zina, kā ar to strādāt.

Ar ko tas atšķiras no parastām dusmām un citiem stāvokļiem?

Robežas, kurām pievērš uzmanību speciālisti:

  • Parastas dusmas: pirmsskolas vecuma bērnu uzliesmojumi ir attīstības norma; DMDD diagnosticē tikai no 6 gadu vecuma, kad šādas intensitātes uzliesmojumi vairs neatbilst vecumam
  • Opozicionāras neklausības traucējumi (ODD): stipri pārklājas, taču ODD pamatā ir pretošanās noteikumiem, bet DMDD pamatā ir garastāvoklis: smagi uzliesmojumi un pastāvīga aizkaitināmība; nosaka tikai vienu no šīm diagnozēm
  • Bipolāri afektīvie traucējumi: to būtība ir epizodes (skaidri pacēluma un krituma periodi), bet DMDD aizkaitināmība ir pastāvīgs fons bez epizodēm
  • ADHD, trauksme, autisma spektrs: var pastāvēt kopā ar DMDD un bieži arī pastāv; uzliesmojumi var rasties arī no impulsivitātes, pārslodzes vai trauksmes, tāpēc izvērtēt jāļauj speciālistam

Kas palīdz?

Palīdzības pamats nav medikamenti, bet darbs ar bērnu un ģimeni. Vecāku apmācība (kā reaģēt uz uzliesmojumiem, kā stiprināt mierīgu uzvedību, kā veidot paredzamu struktūru) ir pirmā izvēle, jo pieaugušo reakcijas tieši ietekmē uzliesmojumu biežumu. Bērnam palīdz kognitīvi biheiviorālā terapija: emociju atpazīšana, agrīno dusmu pazīmju pamanīšana, nomierināšanās prasmes.

Svarīga ir arī skola: paredzamība, iepriekšēja brīdināšana par pārmaiņām, iespēja atdzist. Medikamentus apsver tikai ārsts, un visbiežāk tad, ja vienlaikus ir ADHD, trauksme vai depresija, ko vērts ārstēt tieši.

Ko darīt vecākiem?

Ja bērna uzliesmojumi ir smagi, bieži un turpinās ilgāk par gadu, bet starp tiem bērns ir gandrīz pastāvīgi aizkaitināms, vērsieties pie bērnu psihiatra vai psihologa; sākt var arī ar ģimenes ārstu. Pirms vizītes noderēs konkrēti pieraksti: cik bieži notiek uzliesmojumi, kas tos izraisa, cik ilgi tie ilgst, kāds ir garastāvoklis starp tiem. Pirmo priekšstatu palīdzēs gūt bērna uzvedības un emociju tests, bet, ja redzat arī uzmanības grūtības, ADHD tests bērniem.

Un viena svarīga ziņa jums pašiem: šāds bērns nogurdina, bet vecāku vainošana („jūs viņu slikti audzināt”) šeit ir gan netaisnīga, gan kaitīga. Jūsu miers ir daļa no bērna ārstēšanas, tāpēc palīdzība sev (atpūta, atbalsts un, ja nepieciešams, vecāku izdegšanas tests) nav greznība.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ar ko DMDD atšķiras no vienkārša „grūta rakstura”?

Ar apmēru, ilgumu un ietekmi uz dzīvi. Visi bērni dusmojas, bet DMDD uzliesmojumi ir izteikti nesamērīgi, atkārtojas vismaz 3 reizes nedēļā, turpinās gadu un ilgāk, ir redzami vairākās vidēs, bet starp tiem bērns ir gandrīz pastāvīgi aizkaitināms. Šāds kopums traucē mācīties, draudzēties un dzīvot visai ģimenei, un tieši tas diagnozi atšķir no temperamenta.

Vai DMDD nozīmē, ka bērnam būs bipolāri traucējumi?

Nē, un tieši tāpēc šī diagnoze tika radīta. Ilgtermiņa pētījumi rāda, ka hroniski aizkaitināmi bērni pieaugot biežāk saskaras ar depresiju un trauksmi, nevis ar bipolāriem traucējumiem. Tāpēc vissvarīgākā ir nevis etiķete, bet agrīna emociju regulācijas apmācība un garastāvokļa novērošana bērnam augot.

Kāpēc šīs diagnozes nav SSK klasifikācijā?

Eiropā diagnozes parasti nosaka pēc SSK, kurā atsevišķa DMDD koda nav, tāpēc formāli šādu ainu visbiežāk apraksta ar opozicionāras neklausības vai garastāvokļa traucējumu kodiem. Praksē tas neko nemaina: speciālisti šo profilu atpazīst, un palīdzības plāns (vecāku apmācība, terapija bērnam, skolas iesaistīšana) ir atkarīgs no ainas, nevis no koda.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti