Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Kleptomānija: zādzība, kas nevienam nav vajadzīga

Kleptomānija ir impulsu kontroles traucējumi, kas pēc būtības krasi atšķiras no parastas zādzības: tiek ņemtas lietas, kas cilvēkam nav vajadzīgas un ko viņš bieži varētu bez grūtībām nopirkt. Pirms rīcības pieaug spriedze, rīcības laikā iestājas īss atvieglojums, bet pēc tam uzgāžas kauns un vainas apziņa. Lietas nereti tiek izmestas, atdotas vai slepus atgrieztas.

Kauna un juridiskā riska dēļ tie ir vieni no visvairāk slēptajiem traucējumiem, tāpēc cilvēki bieži gadiem ilgi cieš vieni, lai gan palīdzība ir pieejama.

Kleptomānija vai zādzība?

Atšķirības, kas tiek izmantotas arī klīniskajā novērtējumā:

  • Motīvs: nevis labums vai vajadzība, bet spriedzes mazināšana; paņemtās lietas bieži ir mazvērtīgas
  • Impulsivitāte: bez plāna un bez līdzdalībniekiem, bieži negaidīti pašam cilvēkam
  • Cikls: pieaugoša spriedze, rīcība, īss atvieglojums, tad kauns
  • Sekas: lietas tiek krātas neizmantotas, izmestas vai atgrieztas
  • Pretošanās: cilvēks cenšas atturēties un bieži ienīst savu rīcību

No kurienes tā rodas?

Mehānisms ir līdzīgs citiem impulsu un ieradumu traucējumiem (azartspēļu atkarībai, atkārtotai uz ķermeni vērstai uzvedībai, piemēram, matu raušanai vai ādas plēšanai): spriedzes un atalgojuma cikls, kas ieslēdzas automātiski, bieži uz stresa, tukšuma vai nomāktības fona. Kleptomānija nereti sastopama kopā ar depresiju, trauksmi, ēšanas traucējumiem vai citām atkarībām, tāpēc speciālists vērtē visu kopainu.

Kā to ārstē?

Ārstēšana ir līdzīga kā citu impulsu kontroles traucējumu gadījumā: kognitīvi biheiviorālā terapija (izraisītāju karte, impulsa viļņa pārciešana, konkurējošas reakcijas, riskantu situāciju plānošana, piemēram, iepirkties ar sarakstu un pavadoni), un vienlaikus ārstē arī citus traucējumus, ja tādi ir. Dažos gadījumos ārsts apsver arī medikamentus.

Praktiskais pirmais solis ir tāds pats kā citu impulsu gadījumā: nedēļu pierakstiet tieksmes epizodes (kad, kur, kāds bija noskaņojums pirms tam). Šādi pieraksti mazina automātismu un kļūst par pamatu darbam ar speciālistu.

Par kaunu un likumu

Kleptomānija neatceļ juridisko atbildību, tāpēc gaidīt, „kamēr pāries”, ir visdārgākā stratēģija. Vēršanās pie psihiatra vai psihologa ir konfidenciāla, un sarunā var teikt tieši: „Man ir nevaldāma tieksme paņemt lietas, es gribu to ārstēt.” Speciālistiem tie ir zināmi traucējumi, nevis sensācija.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai kleptomānija ir bieži sastopama?

Tā ir reta: ar to izskaidrojama tikai neliela daļa zādzību. Taču tiem, kurus tā skar, ciešanas ir lielas tieši slepenības dēļ, tāpēc svarīgi zināt, ka tie ir atpazīstami un ārstējami traucējumi.

Vai tas, ka bērns „paņem bez prasīšanas”, ir kleptomānija?

Gandrīz nekad: maziem bērniem izpratne par īpašumu vēl tikai veidojas, bet pusaudžu epizodes biežāk saistītas ar vienaudžiem, robežu pārbaudīšanu vai emocijām. Ja tas atkārtojas, vērts aprunāties ar psihologu, bet bez diagnožu birkām.

Vai varu sevi pārbaudīt ar testu?

Atsevišķa kleptomānijas testa mums nav. Impulsivitātes un stresa testi palīdz ieraudzīt līdzīgus mehānismus, bet vissvarīgākā ir atklāta saruna ar speciālistu. Tas ir viens no gadījumiem, kad drosme nosaukt problēmu vārdā ir puse no ārstēšanas.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti