Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Piromānija: reti impulsu kontroles traucējumi, nevis katrs dedzinātājs

Piromānija ir impulsu kontroles traucējumi, kuru kodols atgādina kleptomāniju: pieaugoša iekšēja spriedze, rīcība (šajā gadījumā aizdedzināšana) un atvieglojuma vai gandarījuma vilnis pēc tās. Cilvēku vilina pati uguns un viss, kas ar to saistīts: ugunsgrēki, dzēšana, ugunsdzēsības tehnika, bet dedzināšanai nav nekāda ārēja mērķa.

Tieši mērķa trūkums atšķir piromāniju no vairuma dedzināšanas gadījumu: atriebība, apdrošināšanas atlīdzība, pēdu slēpšana, ideoloģija vai psihozes „pavēles” nav piromānija. Īstie traucējumi tiek diagnosticēti ļoti reti: pat starp notiesātajiem dedzinātājiem tie ir mazākumā.

Kā atpazīst piromāniju?

Diagnozes robežas ir diezgan stingras:

  • Vairāk nekā viena apzināta, tīša aizdedzināšana
  • Spriedze vai uzbudinājums pirms rīcības
  • Aizraušanās ar uguni, ziņkāre par to un ar to saistīto (ugunsdzēsēji, dzēšana, sekas)
  • Bauda, atvieglojums vai gandarījums, aizdedzinot vai vērojot ugunsgrēku
  • Aizdedzināšana netiek veikta labuma, atriebības, ideoloģijas dēļ, psihozes vai reibuma stāvoklī

Un kā ar bērnu spēlēšanos ar uguni?

Interese par uguni bērnībā ir bieža un visbiežāk neliecina ne par kādiem traucējumiem: sērkociņi, ugunskuri un eksperimenti rodas no ziņkāres, garlaicības vai vienaudžu spiediena. Šeit vissvarīgākā ir pieaugušo reakcija: mierīga mācīšana par drošību darbojas labāk nekā biedēšana.

Nopietnāk to vērts vērtēt, ja dedzināšana atkārtojas, tiek slēpta, apvienojas ar citām uzvedības grūtībām (cietsirdību, meliem, noteikumu pārkāpšanu) vai tiek izmantota dusmu izpaušanai: šādā gadījumā vērsieties pie bērnu un pusaudžu psihiatra vai psihologa, jo tas biežāk ir uzvedības traucējumu, nevis piromānijas pazīme.

Kā to ārstē?

Īpašu medikamentu pret piromāniju nav. Ārstēšanas pamatā ir psihoterapija, līdzīga kā citu impulsu kontroles traucējumu gadījumā: kognitīvi biheiviorālā terapija palīdz izsekot spriedzes un atvieglojuma ciklam, atpazīt izraisītājus un atrast drošus veidus, kā spriedzi izlādēt, savukārt vienlaikus esošos traucējumus (atkarības, garastāvokļa traucējumus, ADHD) ārstē paralēli, jo tie ir bieži.

Tā kā dedzināšana ir bīstama un par to draud kriminālatbildība, vērts meklēt palīdzību, negaidot sekas: saruna ar psihiatru par tieksmi pēc uguns nav nozieguma atzīšana, bet ārstēšanas sākums.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai piromānija ir bieži sastopama?

Nē, tie ir vieni no retākajiem traucējumiem: tīru gadījumu aprakstīts nedaudz, un pētījumi par dedzinātājiem rāda, ka piromānijas kritērijiem atbilst tikai neliela daļa no viņiem. Lielākajai daļai dedzināšanas gadījumu ir cits izskaidrojums: no atriebības līdz reibumam.

Vai interese par ugunsgrēkiem un uguni jau ir pazīme?

Nē. Uguns skats piesaista vairumu cilvēku, un interese par ugunsdzēsības tēmu var būt vienkārši vaļasprieks vai profesija. Uz traucējumiem norāda tikai pazīmju kopums: atkārtota dedzināšana, spriedzes un atvieglojuma cikls un kontroles zudums.

Kur vērsties, ja atpazīstu sevi?

Pie psihiatra vai psihoterapeita, sākumā var vērsties arī pie ģimenes ārsta. Problēmu vērts nosaukt tieši: atkārtoti impulsi kaut ko aizdedzināt. Konsultācija ir konfidenciāla, un savlaicīga palīdzība pasargā gan jūs, gan apkārtējos no neatgriezeniskām sekām.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti