Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Šizoafektīvie traucējumi: kad satiekas psihoze un garastāvokļa svārstības

SSK-10: F25

Dažu cilvēku stāvoklis neietilpst vienā plauktā: ir gan psihozes simptomi (halucinācijas, murgi), gan izteiktas garastāvokļa epizodes (dziļa depresija vai mānija), un daļa psihozes turpinās arī tad, kad garastāvoklis jau ir izlīdzinājies. Šādu kopumu sauc par šizoafektīviem traucējumiem: tie atrodas starp šizofrēniju un garastāvokļa traucējumiem un aizņemas iezīmes no abiem.

Uzreiz svarīgākā ziņa: šo stāvokli ārstē. Ar piemērotu ārstēšanu daudzi cilvēki strādā, veido attiecības un dzīvo patstāvīgi, un garastāvokļa komponents bieži nozīmē labvēlīgāku gaitu nekā klasiskas šizofrēnijas gadījumā.

Kā tie izpaužas?

Aina apvieno divus slāņus, kas var izpausties gan kopā, gan atsevišķi:

  • Psihozes simptomi: halucinācijas (visbiežāk balsis), murgi, dezorganizēta domāšana
  • Depresijas epizodes: dziļš izmisums, enerģijas zudums, domas par nāvi
  • Vai mānijas epizodes: pacilāts vai aizkaitināms garastāvoklis, samazināta miega vajadzība, grandiozi plāni, riskanta uzvedība
  • Atšķirība no garastāvokļa traucējumiem ar psihozi: psihozes simptomi vismaz divas nedēļas saglabājas arī bez garastāvokļa epizodes

Kāpēc diagnoze bieži mainās?

Šizoafektīvie traucējumi ir viena no grūtāk nošķiramajām diagnozēm psihiatrijā: slimības sākumā aina var izskatīties pēc depresijas, vēlāk pēc bipolāriem traucējumiem, vēl vēlāk pēc šizofrēnijas. Diagnoze balstās uz ilgāku novērošanu, tāpēc tās maiņa laika gaitā nav ārstu kļūda, bet godīga precizēšana.

Praktiskais secinājums: svarīgāka par etiķeti ir simptomu kontrole un stabila aprūpe. Ja diagnoze ir mainījusies, tas nenozīmē, ka iepriekšējā ārstēšana bija bezjēdzīga.

Kā ārstē?

Ārstēšanas pamatā ir medikamenti, ko izvēlas atbilstoši dominējošajiem simptomiem: antipsihotiskie līdzekļi psihozei, garastāvokļa stabilizatori vai antidepresanti garastāvokļa epizodēm, bieži to kombinācijas. Medikamentus izraksta un pielāgo psihiatrs; patvaļīga lietošanas pārtraukšana ir biežākais recidīvu cēlonis.

Medikamentus papildina psihosociālā palīdzība: psihoizglītība (mācīšanās atpazīt savas agrīnās recidīva pazīmes), kognitīvi biheiviorālā terapija psihozes pārdzīvojumiem, ģimenes iesaistīšana, ritma higiēna (miegs, dienas režīms), atbalsts darba un mācību jautājumos. Krīzes gadījumā, ja rodas domas par pašnāvību vai ir apdraudēta drošība, zvaniet 112 vai uz krīzes tālruni 116 123 (visu diennakti, bez maksas).

Kāpēc mēs nepiedāvājam šo traucējumu testu?

Psihozes spektra stāvokļiem pašdiagnostikas testi nav piemēroti un var kaitēt: simptomu izvērtēšanai vajadzīgs speciālists, bet kļūdains „rezultāts” bez pamata vai nu biedē, vai nomierina. Tāpēc šī lapa ir informatīva. Ja atpazīstat aprakstītos simptomus sev vai tuviniekam, tiešākais ceļš ir pie psihiatra; sākt var arī ar ģimenes ārstu.

Ja pirms vizītes vēlaties izvērtēt neparastas pieredzes, varat aizpildīt psihotisku pieredžu testu: tas diagnozi nenosaka, bet palīdz sagatavoties sarunai ar ārstu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ar ko šizoafektīvie traucējumi atšķiras no bipolāriem traucējumiem ar psihozi?

Bipolāru traucējumu gadījumā psihozes simptomi parādās tikai garastāvokļa epizožu laikā. Šizoafektīvu traucējumu gadījumā psihoze vismaz divas nedēļas saglabājas arī bez garastāvokļa epizodes. Praksē robežu nosaka speciālists, ilgāku laiku novērojot slimības gaitu.

Vai ar šo diagnozi ir iespējama normāla dzīve?

Jā. Gaita ir ļoti individuāla, taču regulāra ārstēšana, agrīno pazīmju atpazīšana, stabils miegs un atbalstoša vide daudziem ļauj strādāt, mācīties un veidot ģimeni. Prognoze vidēji ir labvēlīgāka nekā šizofrēnijai, īpaši, ja dominē garastāvokļa komponents.

Kā palīdzēt tuviniekam?

Miers un konkrētība darbojas labāk nekā strīdi par murgu saturu: nepiekrītiet, bet necīnieties, meklējiet palīdzību, kad redzat recidīva pazīmes (izzudis miegs, aizdomīgums, runas pārmaiņas). Parūpējieties arī par sevi: tuvinieku izsīkums ir reāls, un jūsu stabilitāte ir daļa no pacienta drošības tīkla.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti