Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Šizofrēnija un psihozes: kas tas ir patiesībā

SSK-10: F20, F22, F23, F24, F28, F29

Psihoze ir stāvoklis, kad būtiski mainās realitātes uztvere: cilvēks dzird vai redz to, kā nav (halucinācijas), vai viņam rodas stingra, faktiem nepakļāvīga pārliecība (murgi jeb maldi). Šizofrēnija ir biežākā hroniskā slimība ar psihozes epizodēm, taču psihozi var izraisīt arī citi cēloņi: vielas, smags stress, ķermeņa slimības.

Šī lapa ir tikai informatīva: šizofrēniju internetā mēs nediagnosticējam, jo pašdiagnostika šeit nav iespējama un var kaitēt. Pirmo soli spert palīdz mūsu psihotisku pieredžu tests: tas slimību nenosaka, tikai palīdz izvērtēt, vai neparastu pieredžu kļūst vairāk un vai ir vērts vērsties pie ārsta. Agrīnās pazīmes ir vērts zināt ikvienam: jo agrāk sāk ārstēšanu, jo labāka ir ilgtermiņa prognoze.

Agrīnās pazīmes, ko visbiežāk pamana tuvinieki

Psihoze reti sākas pēkšņi: pirms tās mēnešiem ilgi var turpināties pārmaiņu periods:

  • Noslēgšanās: pārtrūkst saites ar draugiem, tiek atstātas novārtā mācības vai darbs
  • Pasliktinās spēja tikt galā ar ikdienu, cilvēks pārstāj rūpēties par sevi
  • Sarunu tēmas kļūst dīvainākas: izsekošana, zīmes, īpaša misija
  • Aizdomīgums pret tuviniekiem, sajūta, ka „kaut kas notiek”
  • Dzirdamas balsis vai skaņas, ko citi nedzird; runāšana ar sevi
  • Emociju blāvums vai situācijai pilnīgi neatbilstošas emocijas

Mīti, kas dārgi izmaksā

Šizofrēnija nav „šķelta personība”: identitātes sadrumstalotība pieder disociatīvo traucējumu jomai, bet šizofrēnijas būtība ir uztveres un domāšanas pārmaiņas. Otrs mīts ir bīstamība: lielākā daļa cilvēku ar šizofrēniju nav vardarbīgi, un viņi paši biežāk kļūst par upuriem nekā par pāridarītājiem. Trešais mīts ir bezcerība: ar mūsdienu ārstēšanu daudzi cilvēki dzīvo patstāvīgu dzīvi, strādā un veido ģimenes.

Šie mīti kaitē ne tikai ar savu nepatiesību: stigmas dēļ cilvēki un ģimenes gadiem slēpj simptomus, bet novēlota ārstēšana pasliktina prognozi.

Kā ārstē?

Ārstēšanas pamatā ir medikamenti (antipsihotiskie līdzekļi), kas vairumam cilvēku ļauj kontrolēt halucinācijas un murgus, kā arī psihosociālā palīdzība: psihoizglītība ģimenei, kognitīvi biheiviorālā terapija psihozes gadījumā, atbalsts, atgriežoties mācībās vai darbā. Pēc pirmās epizodes īpaši svarīgs ir agrīnās intervences periods: regulāra ārstēšana ievērojami samazina recidīvu risku.

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs, vispirms izslēdzot citus cēloņus (vielu ietekmi, ķermeņa slimības), jo no cēloņa atkarīga visa ārstēšana.

Kur meklēt palīdzību?

Ja jums ir aizdomas par psihozi sev vai tuviniekam, vērsieties pie ģimenes ārsta vai tieši pie psihiatra. Akūtā stāvoklī, kad cilvēks apdraud sevi vai citus vai pilnībā zaudē saikni ar realitāti, zvaniet 112 vai 113 vai dodieties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu: tas ir neatliekams medicīnisks stāvoklis, tāpat kā infarkts.

Tuviniekiem: runājiet mierīgi, nestrīdieties par murgu saturu (strīds nepārliecina, tikai attālina), pievērsieties konkrētai palīdzībai ikdienā un miegam, un noteikti parūpējieties arī par atbalstu sev. Emocionāls atbalsts visu diennakti: krīzes tālrunis 116 123 (bez maksas).

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai VisiTesti.lv ir šizofrēnijas tests?

Nē. Šizofrēnijas testu mēs neveidojam godīguma un drošības dēļ: psihoze var mainīt to, kā cilvēks pats izvērtē savu stāvokli, tāpēc patstāvīgi aizpildīta aptauja diagnozei neder, un kļūdains rezultāts jebkurā virzienā ir bīstams. Mums ir psihotisku pieredžu tests un paranojas tests: tie palīdz izvērtēt neparastas pieredzes vai aizdomīgas domas un izlemt, vai ir vērts vērsties pie ārsta, taču diagnozi nenosaka. Ja moka bailes „sajukt prātā”, palīdzēs tests „Vai es zaudēju prātu?”.

Vai no psihozes var atveseļoties?

Daļa cilvēku piedzīvo vienu epizodi un pilnībā atveseļojas, citiem slimība norit viļņveidīgi, taču ārstēšana ļauj dzīvot stabili. Prognozi visvairāk uzlabo agrīna ārstēšana, tās nepārtrauktība un ģimenes atbalsts.

Es dzirdu balsis. Vai tā noteikti ir šizofrēnija?

Ne obligāti: balsis var dzirdēt arī smaga stresa, zaudējuma, bezmiega izraisīta izsīkuma laikā vai lietojot vielas, un dažkārt tie ir atsevišķi pārdzīvojumi bez jebkādas slimības. Tieši tāpēc vajadzīgs speciālista izvērtējums, nevis pašdiagnoze: vērsieties pie ģimenes ārsta vai psihiatra un pastāstiet atklāti.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti