Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Šizotipiski traucējumi: savādums, maģiskā domāšana un trauksme cilvēku vidū

SSK-10: F21

Šizotipisku traucējumu kodolu veido trīs savijušies pavedieni: savāda domāšana (maģiskas pārliecības, īpašas nojausmas, sava zīmju sistēma), neparasti pārdzīvojumi (piemēram, sajūta, ka kāds ir blakus, vai sava ķermeņa „citādības” izjūta) un lielas grūtības attiecībās, kurās aizdomīgums un sociālā trauksme nemazinās pat tad, ja cilvēkus pazīst ilgi.

No malas tas bieži izskatās pēc ekscentriskuma: savdabīgs apģērbs, negaidītas asociācijas runā, vientuļa dzīve ar savām teorijām. SSK-10 klasifikācija šos traucējumus (F21) pieskaita šizofrēnijas spektram, bet amerikāņu DSM-5 tos apraksta kā personības traucējumus. Abos gadījumos būtība ir viena: tas ir pastāvīgs modelis, nevis psihozes epizode.

Kā atpazīt šizotipiskus traucējumus?

Raksturīgās iezīmes, kas ir stabilas kopš jaunības:

  • Maģiskā domāšana: ticība īpašām spējām, telepātijai, zīmēm, „sestajai maņai” krietni stiprāk, nekā kultūrā ierasts
  • Attieksmes idejas: sajūta, ka nejaušiem notikumiem vai svešām sarunām ir īpaša nozīme tieši man
  • Neparasti uztveres pārdzīvojumi: ķermeņa ilūzijas, kāda klātbūtnes sajūta
  • Savāda, metaforiska vai grūti izsekojama runa, savdabīgi jēdzieni
  • Aizdomīgums un paranoīdas domas
  • Neadekvātas vai ierobežotas jūtas, dīvains izskats vai manieres
  • Tuvu cilvēku gandrīz nav, bet sociālā trauksme nemazinās pat ar pazīstamiem

Kā tie atšķiras no šizofrēnijas?

Robeža ir psihoze. Šizofrēnijas gadījumā ir īsti maldi un halucinācijas, kurus cilvēks nespēj nošķirt no realitātes. Šizotipisku traucējumu pārdzīvojumi paliek „it kā” zonā: cilvēks jūt, ka kaut kas varētu būt, apsver, šaubās, un kritisks skatījums, kaut arī vājināts, saglabājas.

Tomēr saikne ar šizofrēnijas spektru ir reāla: nelielai daļai cilvēku ar šiem traucējumiem laika gaitā attīstās psihoze, tāpēc ir svarīgi zināt agrīnās pazīmes (balsis, kas kļūst skaidrākas, maldi, kas nostiprinās, ikdiena, kas brūk) un šādā gadījumā vērsties pēc palīdzības nekavējoties. Lielākajai daļai psihoze neattīstās nekad.

Kad vērsties pēc palīdzības un kas palīdz?

Visbiežāk palīdzību meklē nevis paša savāduma dēļ, bet tā pavadoņu dēļ: vientulības, trauksmes, depresijas, grūtību darbā. Un tas ir pareizs ceļš: psihoterapija palīdz mazināt sociālo trauksmi, pārbaudīt aizdomīgās interpretācijas un veidot panesamas attiecības, bet sociālo prasmju treniņš mazina izolāciju.

Ja domas ir ļoti uzmācīgas vai aizdomīgums ir spēcīgs, psihiatrs dažreiz izraksta nelielas medikamentu devas. Diagnoze un ārstēšanas plāns vienmēr ir speciālista darbs: šie traucējumi jānošķir no autisma spektra traucējumiem, OKT, sociālās trauksmes un psihozes sākuma.

Ja atpazīstat sevi vai tuvinieku

Savdabīga iekšējā pasaule pati par sevi nav slimība: cilvēce ir pilna ekscentriķu, kuri dzīvo laimīgi. Jautājums vienmēr ir viens: cik tas maksā? Ja izolācija, aizdomīgums vai trauksme atņem attiecības un mieru, vērts vērsties pie ģimenes ārsta, psihiatra vai psihoterapeita. Pirmajam ieskatam noderēs sociālās trauksmes un vientulības testi, bet, ja ģimenē ir bijušas psihozes, par to vērts speciālistam pateikt uzreiz.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai ticība zīmēm un nojausmām jau ir šizotipiski traucējumi?

Nē. Nojausmas, sapņu tulkošana vai horoskopi ir plaši izplatīta kultūras daļa. Par traucējumiem domā tikai tad, ja maģiskā domāšana ir izteikti spēcīgāka par apkārtējās vides normu, iet kopā ar aizdomīgumu, neparastiem pārdzīvojumiem un lielām grūtībām attiecībās, un šis kopums ir pastāvīgs kopš jaunības.

Vai šizotipiski traucējumi pāriet šizofrēnijā?

Lielākajai daļai nē. Risks ir lielāks nekā vispārējā populācijā, tāpēc vērts zināt agrīnās psihozes pazīmes un, tām parādoties, vērsties pēc palīdzības nekavējoties, taču pats traucējums visbiežāk paliek stabils visu dzīvi, it īpaši, ja cilvēkam ir atbalsts un viņš tiek galā ar trauksmi.

Kā tie atšķiras no šizoīdiem personības traucējumiem?

Šizoīdi personības traucējumi ir klusa norobežošanās bez savāduma: cilvēkam vienkārši nav vajadzīgas attiecības. Šizotipisku traucējumu gadījumā norobežošanos papildina maģiskā domāšana, neparasti pārdzīvojumi un aizdomīgums, bet sociālā distance biežāk rodas no trauksmes, nevis no vienaldzības.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti