IFS terapija: saruna ar savām iekšējām daļām
IFS terapija (angliski Internal Family Systems, bieži saukta arī par iekšējo daļu terapiju) balstās pieredzē, kas pazīstama ikvienam: „daļa manis grib piekrist, bet cita daļa pretojas”. Šī virziena radītājs Ričards Švarcs ierosināja uztvert šādas daļas nopietni: psihe darbojas kā iekšēja sistēma, kuras locekļiem ir savas jūtas, uzdevumi un vēsture.
IFS loģika ir saudzīga: neviena daļa nav ienaidnieks. Pat tās, kas kaitē (kritizē, liek pārēsties, atslēdz jūtas), savulaik radušās, lai pasargātu. Terapijā mācās šīs daļas iepazīt, uzklausīt un atvieglot to nastu, bet vadību pamazām pārņem Patība: mierīgs, ziņkārīgs, līdzjūtīgs iekšējais kodols, kas, pēc IFS domām, ir katram.
Iekšējo daļu karte
IFS izšķir trīs daļu veidus:
- Trimdinieces: ievainotas, bieži bērnības daļas, kas nes sāpes, kaunu vai bailes; sistēma tās tur „ieslēgtas”, lai sāpes neapplūdinātu visu
- Pārvaldnieces: aizsargājošas daļas, kas nodarbojas ar profilaksi: iekšējais kritiķis, perfekcionists, kontrolieris; tās ir pārliecinātas, ka tikai tā pasargās no jaunām sāpēm
- Ugunsdzēsējas: avārijas daļas, kas ieslēdzas, kad sāpes tomēr izlaužas: pārēšanās, alkohols, bezgalīga ritināšana telefonā, pēkšņa atslēgšanās
Kā notiek darbs?
Terapijā daļas iepazīst pa vienai: kur ķermenī tās jūtamas, no kā baidās, no kā sargā. Svarīgākais solis ir nošķiršanās: iemācīties pamanīt „manī runā kritiķis”, nevis „es esmu neveiksminieks”. Daudziem jau šī pāreja vien sniedz atvieglojumu, jo starp cilvēku un viņa vētru rodas atstarpe.
Kad aizsargājošās daļas ir devušas piekrišanu, var piekļūt trimdiniecēm: senās sāpes tiek uzklausītas un, IFS valodā, „izlādētas”, bet aizsargājošās daļas, kam vairs nav no kā sargāt, var izvēlēties jaunas lomas. Darbs ir mierīgs, bez spiediena, un tempu nosaka pati sistēma.
Ko patiesībā rāda pētījumi?
Šeit vērts būt atklātiem: IFS popularitāte (grāmatas, sociālie tīkli, terapeitu apmācības) pašlaik apsteidz tās pētījumu bāzi. Veikti daži nelieli pētījumi: par PTSS simptomiem pēc bērnības traumām un par depresiju, bet viens randomizēts pētījums parādīja ieguvumu cilvēkiem ar reimatoīdo artrītu sāpju un pašsajūtas rādītājos. Rezultāti ir daudzsološi, taču lielu, neatkarīgu pētījumu vēl trūkst.
Praktiskais secinājums: IFS ir vērts izvēlēties kā perspektīvu virzienu, īpaši ja tās valoda jums šķiet dabiski tuva, bet smagos stāvokļos (dziļa depresija, akūti posttraumatiskā stresa traucējumi, ēšanas traucējumi) tai nevajadzētu aizstāt labāk izpētītu ārstēšanu; labākajā gadījumā tā iet tai līdzās.
Kam IFS der vislabāk?
Visdabiskāk tā der iekšējiem konfliktiem („gribu, bet nespēju sevi piespiest”, „pati sev visu sabojāju”), spēcīgam iekšējam kritiķim, kaunam un sen ieilgušiem uzvedības lokiem, kuru loģiku nevar pārvarēt ar gribasspēku. Cilvēkiem pēc sarežģītas bērnības IFS valoda par aizsargājošām daļām bieži izklausās precīzāka nekā diagnozes.
Strādājot ar traumām, svarīgi izvēlēties pieredzējušu speciālistu: pie senām brūcēm jāpiekļūst droši un pakāpeniski. Bet, ja daļu metafora jums ir tuva, taču jūs ar šo pieeju vēl tikai iepazīstaties, sākumam noderēs iekšējā kritiķa un iekšējā bērna testi.
Kā izvēlēties speciālistu?
Jautājiet, kur speciālists apguvis IFS, cik ilgi strādā šajā virzienā un vai saņem supervīziju: ar izlasītām grāmatām vien nopietnam darbam nepietiek. Pārbaudiet arī, vai viņš ir iekļauts profesionālajā reģistrā vai profesionālās asociācijas sarakstā. Radniecīgas alternatīvas, ja IFS speciālistu neatrodat: shēmu terapija (strādā ar režīmiem, kas līdzīgi daļām) vai psihodinamiskais virziens.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai „daļas” nozīmē, ka personība ir sašķelta?
Nē. IFS daļas ir normāli psihes stāvokļi, kas ir visiem: to pašu parādību citi virzieni sauc par režīmiem, ego stāvokļiem vai iekšējām balsīm. Tam nav nekāda sakara ar disociatīviem identitātes traucējumiem: jūs vienmēr zināt, ka visas daļas ir jūsu.
Vai IFS der smagām traumām?
IFS plaši izmanto darbā ar traumu sekām, un tās saudzīgais temps daudziem ir piemērots. Taču pierādījumu bāze šeit vēl veidojas, tāpēc smagu PTSS gadījumā vispirms vērts apsvērt vislabāk izpētītās metodes (uz traumu vērsto KBT, EMDR), bet IFS izvēlēties kopā ar pieredzējušu traumu speciālistu, nevis tikai tās popularitātes dēļ.
Vai varu praktizēt IFS pats pēc grāmatām?
Vieglākās tēmās (iekšējais kritiķis, atlikšana, sevis izzināšana) grāmatas un vingrinājumi dod daudz, un tas ir drošs veids, kā iepazīties ar metodi. Dziļām brūcēm patstāvīgi labāk neķerties klāt: ja vingrinājumi izraisa stipras sāpes vai atslēgšanās sajūtu, tā ir zīme, ka vajadzīgs speciālists.
Avoti un metodika
Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša informācija, nevis ārstēšanas norādījumi. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.
- Schwartz R. C., Sweezy M. (2019). Internal Family Systems Therapy, 2nd ed. Guilford Press
- Shadick N. A. u. c. (2013). A randomized controlled trial of an internal family systems-based psychotherapeutic intervention on outcomes in rheumatoid arthritis. Journal of Rheumatology, 40(11)
- Hodgdon H. B. u. c. (2021). Internal Family Systems (IFS) therapy for posttraumatic stress disorder (PTSD) among survivors of multiple childhood trauma: a pilot effectiveness study. Journal of Aggression, Maltreatment and Trauma, 31(1)
Citi terapijas virzieni
Stāvokļi, kuros izmanto šo terapiju
Līdzīgi testi
Saistītie raksti
2026. gada 22. maijs
Kas ir PTSS un kā to ārstē
PTSS: kad psihe paliek iestrēgusi briesmās, kas sen beigušās. Simptomi, mehānisms, mīti un ārstēšana, kas palīdz arī pēc gadiem.
Lasīt rakstu2024. gada 4. oktobris
Kā izvēlēties psihologu vai psihoterapeitu (un kam pievērst uzmanību)
Psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs? Kur sākt, kā atpazīt labu speciālistu, kādus jautājumus uzdot pirmajā vizītē un kad speciālistu mainīt.
Lasīt rakstu