Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Shēmu terapija: darbs ar dziļi iesakņojušamies dzīves slazdiem

Dažas problēmas nepadodas īsām terapijām, jo tās nav simptoms, bet audums, no kura šūta visa dzīve: „mani nav iespējams mīlēt”, „visi galu galā aiziet”, „manas vajadzības nav svarīgas”. Amerikāņu psihologs Džefrijs Jangs (Jeffrey Young) pamanīja, ka klasiskā KBT šādiem klientiem palīdz nepietiekami, un radīja shēmu terapiju: dziļāku, ilgāku un vairāk vērstu uz emocijām un bērnības vajadzībām.

Shēma šeit nozīmē agrīnu, dziļi iesakņojušos pārliecību, jūtu un ķermeņa reakciju mezglu, kas izveidojies, kad svarīgas bērnības vajadzības (drošība, pieņemšana, robežas, patstāvība) palika neapmierinātas. Populārajā literatūrā shēmas sauc par dzīves slazdiem: tās pievelk pazīstamas situācijas un liek atkārtot to pašu sāpīgo scenāriju.

Kas ir shēmu terapija?

Jangs aprakstīja 18 agrīnās shēmas (pamestības, neuzticēšanās, nepilnvērtības un kauna, pašaizliedzības, nežēlīgu standartu un citas) un trīs veidus, kā cilvēki ar tām tiek galā: padošanos (rīkojos tā, it kā shēma būtu patiesība), izvairīšanos (sargājos no situācijām, kas to varētu pamodināt) un kompensāciju (rīkojos pretēji, bet pārspīlēti).

Terapijā strādā arī ar režīmiem: stāvokļiem, kuros pārslēdzamies, kad shēma nostrādā. Piemēram, ievainojamā bērna režīms (sāpes un bailes), sodošā vecāka balss (paškritika), atsvešinātā aizsarga režīms (emocionāla atslēgšanās, strādāšana bez apstājas). Mērķis ir stiprināt veselīgā pieaugušā režīmu, kas prot parūpēties par ievainojamo daļu un pretoties sodošajai balsij.

Kam tā palīdz? Ko rāda pētījumi

Spēcīgākie pierādījumi ir personības traucējumu ārstēšanā. Nīderlandes daudzcentru pētījums (Giesen-Bloo un kolēģi, 2006) parādīja, ka trīs gadus ilga shēmu terapija robežstāvokļa personības traucējumu gadījumā deva vairāk remisiju un mazāk ārstēšanas pārtraukšanas gadījumu nekā salīdzinātā psihodinamiskā terapija (uz pārnesi vērsta psihoterapija). Vēlākie pētījumi apstiprināja efektivitāti arī grupu shēmu terapijai un citu personības traucējumu gadījumā.

Shēmu terapiju izmanto arī hroniskas depresijas, ilgstoši atkārtotu attiecību grūtību, ēšanas traucējumu gadījumā un tad, kad īsākas terapijas ir devušas tikai īslaicīgu labumu. Ja jūsu grūtības ir epizodiskas un jaunas, parasti saprātīgāk ir sākt ar īsāku KBT.

Kā notiek sesija?

Shēmu terapija apvieno trīs darba slāņus. Kognitīvais: shēmas atpazīst, pārbauda tās uzturošos „pierādījumus”, raksta atgādinājuma kartītes. Pieredzes: iztēles vingrinājumi, kuros atgriežas sāpīgās bērnības ainās un tās „pārraksta” tā, lai bērna vajadzība tiktu apmierināta (šo metodi sauc par pārrakstīšanu iztēlē), kā arī sarunas starp režīmiem, mainot krēslus. Uzvedības: veco modeļu laušana reālās situācijās.

Īpaša iezīme ir ierobežota vecāku aprūpe (angliski limited reparenting): terapeits apzināti, profesionālo robežu ietvaros, sniedz daļu no tā, kas bērnībā pietrūka, piemēram, stabilitāti, pieņemšanu, maigas robežas. Attiecības ar terapeitu šeit nav fons, bet viens no dziedinošajiem spēkiem.

Cik ilgi tā ilgst?

Tā ir ilgtermiņa terapija: darbam ar atsevišķām shēmām parasti vajag no pusgada līdz gadam, bet personības traucējumu ārstēšanas programmas ilgst 1,5-3 gadus, tiekoties reizi vai divreiz nedēļā. Grupu shēmu terapija bieži ilgst apmēram gadu un ļauj sasniegt līdzīgus rezultātus ar mazākām izmaksām.

Kā izvēlēties speciālistu?

Meklējiet speciālistu, kurš pabeidzis shēmu terapijas apmācību (starptautiskā asociācija ISST sertificē apmācību programmas), un pajautājiet par viņa pieredzi un supervīziju. Tā kā terapija ir ilga, pirms apņemšanās pajautājiet par paredzamo ilgumu, izmaksām un starpposma mērķiem.

Pirms pirmās sarunas ir noderīgi padomāt, kuri modeļi jums ir visraksturīgākie: tos var pārrunāt jau pirmajā tikšanās reizē. Ja nezināt, ar ko sākt, vērsieties pie ģimenes ārsta, psihiatra vai klīniskā psihologa.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ar ko shēmu terapija atšķiras no KBT?

KBT strādā ar pašreizējām domām un uzvedību, parasti 8-20 sesijās. Shēmu terapija vēršas pie dziļāka slāņa: kopš bērnības atkārtotiem modeļiem, un tam izmanto ne tikai loģiku, bet arī emocionālu darbu ar iztēli un pašas terapeitiskās attiecības. Tā ir ilgāka un piemērotāka hroniskām, ar raksturu saistītām grūtībām.

Kas ir dzīves slazdi?

Tā populārajā literatūrā (Janga un Klosko grāmatā „Reinventing Your Life”) sauc agrīnās shēmas: bērnībā izveidojušos pārliecību un jūtu mezglus, kas pieaugušā vecumā pievelk pazīstamus scenārijus. Piemēram, cilvēks pamestības slazdā izvēlas nepieejamus partnerus un tā aizvien no jauna apstiprina pārliecību „visi mani pamet”.

Vai pārrakstīšana iztēlē nav atmiņu viltošana?

Nē. Pārrakstīšanas mērķis nav pārliecināt, ka notikums nav noticis, bet sniegt nervu sistēmai jaunu emocionālu pieredzi: kā būtu bijis, ja kāds būtu aizstāvējis un mierinājis. Faktiskā atmiņa paliek, mainās ar to saistītais emocionālais lādiņš un secinājumi par sevi.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša informācija, nevis ārstēšanas norādījumi. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Citi terapijas virzieni

Stāvokļi, kuros izmanto šo terapiju

Saistītie raksti