Psihodinamiskā terapija: kad gribas saprast, no kurienes tas nāk
Dažkārt cilvēks jūt, ka problēma atkārtojas: atkal cits darbs, atkal citas attiecības, bet scenārijs tas pats. Psihodinamiskā terapija strādā tieši ar šādiem atkārtotiem modeļiem. Tā balstās pieņēmumā, ka daļa mūsu jūtu, motīvu un aizsardzības veidu darbojas neapzināti, un to pirmsākumi bieži meklējami agrīnajās attiecībās ar vissvarīgākajiem cilvēkiem.
Tas ir no psihoanalīzes tradīcijas izaudzis, bet krietni mūsdienīgāks un īsāks virziens. Tā mūsdienu formai ir nopietni efektivitātes pierādījumi, un iedarbība, kā rāda pētījumi, pēc terapijas ne tikai saglabājas, bet nereti turpina pieaugt.
Kas ir psihodinamiskā terapija?
Atšķirībā no strukturētām, uz simptomu vērstām terapijām psihodinamiskais darbs notiek brīvā sarunā: jūs runājat par to, kas nāk prātā, bet terapeits palīdz pamanīt atkārtotas tēmas, pretrunas un jūtas, no kurām parasti izvairāties. Uzmanības centrā ir vairākas lietas:
- Atkārtoti modeļi: kā līdzīgas situācijas un lomas atkārtojas dažādās attiecībās
- Jūtas un izvairīšanās no tām: ne tikai tas, ko domājat, bet ko patiesībā jūtat un kas traucē to just
- Pagātnes ietekme uz tagadni: kā agrīnā pieredze ir veidojusi gaidas pret sevi un citiem
- Attiecības ar terapeitu: tajās tie paši modeļi bieži atdzīvojas tieši, tāpēc tos var pētīt šeit un tagad
Kam tā palīdz? Ko rāda pētījumi
Ilgu laiku psihodinamisko virzienu kritizēja par pierādījumu trūkumu, taču situācija ir mainījusies. Džonatana Šedlera (Jonathan Shedler) pārskats (2010) un vēlākās Falka Leihsenringa (Falk Leichsenring) metaanalīzes rāda, ka psihodinamiskās terapijas iedarbība uz depresiju, trauksmi un somatiskām grūtībām ir nozīmīga un salīdzināma ar citiem pierādījumos balstītiem virzieniem, un sasniegtās pārmaiņas pēc terapijas bieži turpina nostiprināties.
Šo virzienu ir īpaši vērts apsvērt, ja grūtības ir hroniskas un saistītas ar personību vai attiecībām: atkārtoti konflikti, tukšuma sajūta, grūtības tuvībā, pašvērtējuma svārstības. Ilgtermiņa psihodinamiskā terapija ir pētīta arī personības traucējumu ārstēšanā.
Robeža, ko vērts zināt: ja mērķis ir ātri mazināt konkrētu simptomu (piemēram, fobiju vai paniku), mērķtiecīgie uzvedības virzieni parasti darbojas ātrāk. Psihodinamiskais darbs ir vērsts uz dziļākām un plašākām pārmaiņām, tāpēc prasa vairāk laika.
Kā notiek sesija?
Sesija ilgst apmēram 50 minūtes un notiek regulārā ritmā, parasti reizi vai divreiz nedēļā tajā pašā laikā. Stingras darba kārtības nav: jūs sākat ar to, kas tajā dienā ir vissvarīgākais, bet terapeits klausās, jautā un laiku pa laikam piedāvā interpretāciju, kas sasaista jūsu stāstīto ar dziļāku modeli.
Mājasdarbu parasti nav. Darba materiāls ir pati saruna, jūtas sesijas laikā un tas, kas notiek jūsu attiecībās ar terapeitu. Sākumā šāds formāts var šķist neierasts, bet tieši brīvā telpa ļauj uzpeldēt tēmām, kuras nav iespējams ieplānot.
Cik ilgi tā ilgst?
Īslaicīga psihodinamiskā terapija ilgst 12-40 sesijas un strādā ar vienu fokusu, piemēram, zaudējumu vai konkrētu attiecību modeli. Ilgtermiņa terapija turpinās gadu vai vairākus, tiekoties reizi vai divreiz nedēļā. Klasiskā psihoanalīze ar 3-5 sesijām nedēļā uz kušetes mūsdienās ir reta, bet joprojām tiek praktizēta.
Noslēgumu psihodinamiskajā terapijā uzskata par svarīgu darba daļu: to plāno laikus, jo atvadas no terapeita bieži pamodina būtiskas tēmas par zaudējumiem un patstāvību.
Kā izvēlēties speciālistu?
Psihodinamisko un psihoanalītisko psihoterapiju apgūst ilgās pēcdiploma studijās, kuru daļa ir paša speciālista personīgā terapija un supervīzijas. Ir vērts pajautāt, kādu apmācības programmu speciālists pabeidzis, vai viņš strādā supervīzijā un cik liela ir viņa pieredze ar līdzīgām grūtībām kā jūsējās. Kvalifikāciju var pārbaudīt profesionālajos reģistros vai profesionālās asociācijas sarakstos.
Svarīgākais praktiskais kritērijs ir attiecības: šajā virzienā tās ir ne tikai vide, bet arī galvenais darba instruments, tāpēc pēc dažām tikšanās reizēm pajautājiet sev, vai jūtaties sadzirdēts. Ja nezināt, ar ko sākt, vērsieties pie ģimenes ārsta vai psihiatra.
Biežāk uzdotie jautājumi
Ar ko psihodinamiskā terapija atšķiras no psihoanalīzes?
Psihoanalīze ir šīs pašas tradīcijas intensīvākā forma: 3-5 sesijas nedēļā, bieži guļot uz kušetes, daudzu gadu garumā. Psihodinamiskā terapija izmanto tos pašus principus, bet notiek sēžot, reizi vai divreiz nedēļā, un var būt gan ilgtermiņa, gan īsa ar skaidru fokusu.
Psihodinamiskā terapija vai KBT: kas der man?
Ja vēlaties ātri tikt galā ar konkrētu simptomu, parasti saprātīgāk ir sākt ar KBT. Ja grūtības atkārtojas gadiem ilgi, ir saistītas ar attiecībām vai sevis izjūtu, un „tehnikas” jau izmēģinātas, ir vērts apsvērt psihodinamisko darbu. Abiem virzieniem ir efektivitātes pierādījumi, un izvēli var noteikt arī tas, kurš formāts jums ir tuvāks.
Vai tiešām viss nāk no bērnības?
Ne viss, un mūsdienu psihodinamiskā terapija to arī neapgalvo. Agrīnā pieredze veido gaidas un aizsardzības veidus, bet terapijā pagātne ir svarīga tikai tiktāl, ciktāl tā joprojām ietekmē tagadni. Darba mērķis nav vainīgo meklēšana, bet brīvība šodien izvēlēties citādi.
Avoti un metodika
Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša informācija, nevis ārstēšanas norādījumi. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.
- Shedler J. (2010). The efficacy of psychodynamic psychotherapy. American Psychologist
- Leichsenring F. u. c. (2015). The empirical status of psychodynamic psychotherapy, an update: Bambi's alive and kicking. Psychotherapy and Psychosomatics
- Fonagy P. (2015). The effectiveness of psychodynamic psychotherapies: an update. World Psychiatry
Citi terapijas virzieni
Stāvokļi, kuros izmanto šo terapiju
Līdzīgi testi
Saistītie raksti
2025. gada 2. jūlijs
Piesaistes stili vienkārši: kāpēc atkārtojas tās pašas attiecības
Kāpēc vieni attiecībās ir mierīgi, citi pastāvīgi baidās tikt pamesti, bet citi bēg no tuvības? Četri piesaistes stili, to pazīmes un kā stils mainās.
Lasīt rakstu2024. gada 4. oktobris
Kā izvēlēties psihologu vai psihoterapeitu (un kam pievērst uzmanību)
Psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs? Kur sākt, kā atpazīt labu speciālistu, kādus jautājumus uzdot pirmajā vizītē un kad speciālistu mainīt.
Lasīt rakstu2024. gada 12. maijs
Aleksitimija: kas tā ir un kā to atpazīt
Aleksitimija ir grūtības atpazīt un nosaukt savas jūtas. Kas tā ir, kādas ir tās pazīmes, kāpēc tā rodas un kā iemācīties jūtu valodu.
Lasīt rakstu