Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Uz mentalizāciju balstīta terapija: iemācīties redzēt prātu aiz uzvedības

Mentalizācija ir spēja redzēt prātu aiz uzvedības: saprast, ka manu un citu rīcību vada jūtas, nodomi un pārliecības, kuras tieši nevar redzēt un par kurām var kļūdīties. Ikdienā mēs to darām automātiski, bet spēcīga stresa un sakāpinātu jūtu brīžos šī spēja izslēdzas ikvienam, un dažiem cilvēkiem tā ir trausla pastāvīgi.

Kad mentalizācija izslēdzas, skatiens kļūst par pierādījumu („redzu, ka tu mani ienīsti”), un iekšējā spriedze izlaužas rīcībā: impulsos, paškaitējumā, pēkšņā attiecību pārtraukšanā. Psihoanalītiķi Entonijs Beitmens (Anthony Bateman) un Pīters Fonagi (Peter Fonagy) no šī novērojuma izveidoja uz mentalizāciju balstītu terapiju (MBT), vispirms robežstāvokļa personības traucējumu ārstēšanai.

Kas ir MBT?

MBT apvieno psihodinamiskās tradīcijas saknes (piesaistes teoriju, uzmanību attiecībām) ar ļoti praktisku mērķi: saglabāt un atjaunot mentalizāciju tieši tajās situācijās, kur tā sabrūk. Terapija māca atpazīt dažus raksturīgus „izslēgšanās” režīmus:

  • Psihiskā ekvivalence: iekšējais tiek pielīdzināts realitātei („jūtos atstumts, tātad mani atstūma”)
  • Izlikšanās režīms: par jūtām runā pareizos vārdos, bet bez jebkādas saiknes ar patieso pārdzīvojumu
  • Teleoloģiskais režīms: par īstu uzskata tikai rīcību („ja mīli, pierādi to ar darbiem tūlīt pat”), tāpēc iekšējās ciešanas tiek pārvērstas fiziskos risinājumos

Kam tā palīdz? Ko rāda pētījumi

Pirmais Beitmena un Fonagi randomizētais pētījums (1999) parādīja, ka MBT dienas stacionāra programma nozīmīgi mazina robežstāvokļa personības traucējumu simptomus, paškaitējumu un hospitalizācijas, bet 8 gadu novērojums (2008) atklāja psihoterapijā retu lietu: atšķirība no parastās aprūpes ne tikai saglabājās, bet dažos rādītājos pat palielinājās. Cochrane pārskatā (2020) MBT līdzās DBT ir starp vislabāk pamatotajām robežstāvokļa personības traucējumu ārstēšanas metodēm.

MBT pielāgotos variantus izmanto pusaudžiem ar paškaitējumu (MBT-A), ģimenēm, kā arī disociālu (antisociālu) personības traucējumu un ēšanas traucējumu gadījumā, taču šeit pierādījumi vēl uzkrājas. Tāpat kā DBT gadījumā, svarīgākā vēsts ir cerība: grūtības, ko ilgi uzskatīja par „raksturu”, ir ārstējamas.

Kā notiek sesija?

Pilna MBT programma parasti apvieno individuālas sesijas un grupu. Terapeita nostāja šeit ir savdabīga: viņš apzināti „nezina” un interesējas („apstāsimies, kas tieši notika ar jums, kad viņa necēla klausuli?”), nevis pasniedz interpretācijas no augšas. Kļūdas, arī paša terapeita, tiek atklāti pētītas: tas ir labākais mentalizācijas treniņš.

Daudz strādā ar konkrētām pēdējo dienu situācijām: kas notika, kādas jūtas radās pirms impulsa, ko varēja domāt otrs cilvēks, kādi vēl var būt izskaidrojumi. Mērķis nav atrast pareizo atbildi, bet saglabāt jautājumu atvērtu tur, kur agrāk acumirklī viss bija „skaidrs”.

Cik ilgi tā ilgst?

Standarta MBT programmas robežstāvokļa personības traucējumu ārstēšanai ilgst 12-18 mēnešus: parasti katru nedēļu individuāla sesija un grupa. Pusaudžu programmas parasti ilgst apmēram gadu. Tas ir ilgs darbs, jo tiek trenēta nevis viena prasme, bet pamatveids, kā attiekties pret sevi un citiem.

Kā izvēlēties speciālistu?

Pajautājiet, vai speciālists ir pabeidzis MBT apmācību, vai viņam ir pieredze darbā ar personības grūtībām un vai viņš strādā supervīzijā. MBT programmas nav pieejamas visur, tāpēc reāls ceļš bieži ir psihodinamiskā vai cita virziena terapeits, kurš strādā ar mentalizāciju, vai DBT programma, kuras pierādījumi šo pašu traucējumu ārstēšanā ir tikpat stingri.

Ja ir paškaitējums vai domas par pašnāvību, pirmais solis vienmēr ir psihiatrs vai Skalbes krīzes tālrunis 116 123 (visu diennakti, bez maksas). Akūtās briesmās zvaniet 112.

Biežāk uzdotie jautājumi

MBT vai DBT: ko izvēlēties robežstāvokļa personības traucējumu gadījumā?

Abām ir stingri pierādījumi, tiešie salīdzinājumi lielas atšķirības nerāda, tāpēc praksē visbiežāk izšķir pieejamība un stils: DBT ir konkrētāka, ar prasmju nodarbībām un dienasgrāmatām, MBT ir lēnāka, vērsta uz izpratni par to, kas notiek starp cilvēkiem. Sliktas izvēles šeit nav.

Vai mentalizāciju var attīstīt bez terapijas?

Ikdienas saziņā jā: apstāties pirms reaģēšanas, jautāt sev „ko viņš varēja just?” un „kādi vēl ir izskaidrojumi?”, pārbaudīt minējumus, jautājot, nevis „lasot domas”. Taču, ja mentalizācija sabrūk regulāri un ar sāpīgām sekām, ar patstāvīgiem vingrinājumiem nepietiek.

Ar ko mentalizācija atšķiras no empātijas?

Empātija ir otra jūtu sajušana, bet mentalizācija ir plašāka: tā ietver arī savu iekšējo stāvokļu izpratni un apziņu, ka visi šie skaidrojumi var būt kļūdaini. Var just spēcīgu empātiju un vienlaikus pilnīgi kļūdaini saprast, kas notiek ar otru.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša informācija, nevis ārstēšanas norādījumi. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Citi terapijas virzieni

Stāvokļi, kuros izmanto šo terapiju

Saistītie raksti