Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Distīmija: depresija, kas kļūst par fonu

SSK-10: F34

Distīmija (mūsdienu klasifikācijās pastāvīgie depresīvie traucējumi) ir depresija, kas darbojas nevis kā vētra, bet kā ilgstošs apmācies laiks: simptomi ir vieglāki nekā smagas depresijas gadījumā, taču ilgst divus gadus vai vairāk, lielāko daļu laika.

Tās viltīgākā īpašība ir nepamanāmība: pēc tik daudziem gadiem cilvēks vairs neatceras, kā jūtas „normāli”, tāpēc saka: „Es vienkārši esmu tāds: drūms, bez enerģijas.” Apkārtējie piekrīt, un ārstējama slimība gadu desmitiem staigā ar rakstura birku.

Kā atpazīt distīmiju?

Aina ir vieglāka nekā depresijas epizodes laikā, bet pastāvīga:

  • Nomākts vai „pelēks” garastāvoklis lielāko dienas daļu, vairumā dienu, vismaz divus gadus
  • Maz enerģijas, pastāvīgs noguruma fons
  • Zems pašvērtējums un paškritikas troksnis galvā
  • Grūti priecāties: patīkamas lietas „neaizrauj”, vai aizrauj tikai uz brīdi
  • Miega un ēstgribas pārmaiņas, grūti koncentrēties
  • Cilvēks funkcionē: darbs tiek padarīts, pienākumi izpildīti, bet viss ar piespiešanos

Kā distīmija atšķiras no depresijas epizodes?

Atšķiras intensitāte un ilgums: epizodiska depresija ir dziļāka, bet parasti tai ir sākums un beigas, savukārt distīmija ir seklāka, bet bez beigām pārskatāmā nākotnē. Diemžēl viena otru tās neizslēdz: uz distīmijas fona var uznākt arī dziļa epizode (to sauc par dubulto depresiju), un tad cilvēkam ir visgrūtāk.

Tieši ilgums padara distīmiju bīstamu pašvērtējumam: kad slikta pašsajūta kļūst par identitāti, doma meklēt palīdzību vairs neienāk prātā.

Kā to ārstē?

Ārstēšana darbojas, lai gan ceļš bieži ir garāks nekā epizodiskas depresijas gadījumā: apvieno psihoterapiju (vislabāk izpētīta ir kognitīvi biheiviorālā terapija) un bieži arī antidepresantus. Svarīga ārstēšanas daļa ir uzvedības aktivizācija: pakāpeniski atgriezt nodarbes, kas kādreiz deva jēgu, arī tad, kad „negribas”, jo vēlēšanās šeit atgriežas pēc darbības, nevis pirms tās.

Vērsieties pie ģimenes ārsta, psihiatra vai psihoterapeita. Ja kļūst ļoti smagi, Skalbes krīzes tālrunis 116 123 strādā visu diennakti un bez maksas, bet tiešu briesmu gadījumā zvaniet 112.

Ja atpazīstat sevi

Labs pirmais solis ir pārbaudīt sevi un vērot dinamiku: aizpildiet depresijas testu tagad un pēc dažām nedēļām. Ja punkti pastāvīgi ir paaugstināti, bet pašsajūta tāda ir „jau sen”, aprunājieties ar speciālistu un pieminiet ilgumu: vārds „gadiem” šeit maina diagnostikas virzienu. Ir vērts izslēgt arī ķermeniskus cēloņus (vairogdziedzera darbību, anēmiju, B12 vitamīna trūkumu), ko pārbauda ar vienkāršu asins analīzi.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai distīmija ir „viegla” depresija?

Simptomu stipruma ziņā jā, seku ziņā ne obligāti: ilguma dēļ tās ietekme uz dzīvi, karjeru un attiecībām uzkrājas un kļūst liela. Pētījumos hroniskas depresijas formas dzīves kvalitāti pasliktina ne mazāk kā epizodiskās.

Vai tas var būt vienkārši raksturs?

Pesimistisks temperaments pastāv, bet tas netraucē priecāties un neatņem enerģiju. Galvenais jautājums: vai bija laiks, kad jutāties citādi? Ja „pelēkais” kādreiz sākās un nebeidzas, ir vērts pārbaudīt, vai tā nav distīmija.

Vai mūsu tests nosaka distīmiju?

Nē. Uz PHQ-9 balstītais depresijas tests parāda simptomu līmeni pēdējo divu nedēļu laikā, bet distīmijai svarīgs ir gadiem ilgs laiks, ko izvērtē ārsts. Tests tik un tā ir noderīgs: atkārtoti paaugstināti rezultāti ir spēcīgs arguments konsultācijai.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Terapijas, ko izmanto šī stāvokļa ārstēšanā

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti