Narkotiku lietošanas traucējumi: kad lietošana kļūst par slimību
SSK-10: F11, F12, F13, F14, F15, F16, F18Starp pamēģināšanu un atkarību nav vienas skaidras robežas: tā ir pakāpeniska slīdēšana: sākumā viela sniedz baudu vai atvieglojumu, pēc tam tās vajag arvien vairāk, un beigās to lieto vairs nevis tāpēc, lai būtu labi, bet lai nebūtu slikti. Medicīnā to sauc par psihoaktīvo vielu lietošanas traucējumiem, un tos vērtē kā spektru no viegliem līdz smagiem.
Svarīgākais divām lasītāju grupām. Tam, kurš lieto: tas nav rakstura vājums, bet stāvoklis, kas maina smadzeņu atalgojuma sistēmu un ko var ārstēt. Tuviniekam: jūs nevarat cilvēku izārstēt, bet varat neatbalstīt lietošanu un zināt, kur ir durvis uz palīdzību, kad viņš būs gatavs tām iet cauri.
Kā atpazīt traucējumus?
Pazīmes ir vienādas neatkarīgi no vielas (kaņepes, stimulatori, opioīdi, nomierinošie līdzekļi u. c.), un jo to vairāk, jo smagāka pakāpe:
- Tiek lietots vairāk vai ilgāk, nekā plānots, mēģinājumi samazināt neizdodas
- Daudz laika aiziet vielas iegūšanai, lietošanai un atgūšanai pēc tās
- Spēcīga tieksme, ko grūti apslāpēt ar citām nodarbēm
- Tiek atstāti novārtā pienākumi, vaļasprieki un attiecības
- Lietošana turpinās, neraugoties uz acīmredzamu kaitējumu veselībai, darbam vai juridiskām sekām
- Tolerance: tam pašam efektam vajag arvien lielāku devu
- Pārtraucot rodas abstinences simptomi, vai arī vielu lieto, lai no tiem izvairītos
Kāpēc tā ir slimība, nevis gribasspēka trūkums?
Regulāra lietošana pārveido smadzeņu atalgojuma un paškontroles ķēdes: dabiskie prieki izbalē, bet ar vielu saistītie signāli (vieta, kompānija, emocijas) automātiski ieslēdz tieksmi. Tāpēc „vienkārši beidz” darbojas tikpat slikti kā „vienkārši beidz klepot”. Bieži tam pievienojas pašārstēšanās: ar vielām tiek apslāpēta trauksme, depresija, traumas vai ADHD, un tad jāārstē abi slāņi.
Gribai ārstēšanā ir sava loma, bet citāda: tā vajadzīga nevis cīņai ar katru tieksmes vilni, bet lēmumam meklēt palīdzību un apkārtnes pārkārtošanai, lai viļņu būtu mazāk.
Kā ārstē un kur vērsties?
Ārstēšanu izvēlas atkarībā no vielas un smaguma: detoksikācija drošai pārtraukšanai, medikamenti (piemēram, aizvietojošā terapija opioīdu atkarības gadījumā), psihoterapija (motivējošā intervija, kognitīvi biheiviorālā terapija, recidīvu profilakse), pašpalīdzības grupas un terapeitiskās kopienas ilgākam atbalstam. Recidīvs ir bieža slimības gaitas daļa, nevis ārstēšanas beigas.
Pirmās durvis var būt ģimenes ārsts vai narkologs, kas specializējies atkarību ārstēšanā. Ja līdzās ir depresija, trauksme vai traumas sekas, palīdzēs arī psihiatrs, psihologs vai psihoterapeits. Darbojas arī pašpalīdzības un tuvinieku grupas. Krīzes brīdī var zvanīt uz Skalbes krīzes tālruni 116 123 (visu diennakti, bez maksas). Akūtas saindēšanās gadījumā nekavējoties zvaniet 113 vai 112: dzīvība ir svarīgāka par nepatīkamu sarunu.
Tuviniekiem
Trīs praktiski padomi: nefinansējiet lietošanu (arī netieši, sedzot parādus un sekas), runājiet par konkrētu uzvedību bez birkām un moralizēšanas, turiet durvis uz palīdzību atvērtas. Spiediens un kaunināšana parasti tikai pastiprina aizsardzības reakciju, savukārt motivējošās intervēšanas pieeja (jautāt, ieklausīties, cienīt lēmumu) darbojas labāk. Un noteikti parūpējieties par sevi: konsultācijas un grupas tuviniekiem nav greznība, bet nepieciešamība.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai atkarība var izveidoties no „vieglām” vielām?
Jā. Vielas atšķiras pēc riska lieluma un abstinences smaguma, bet traucējumu mehānisms (tieksme, kontroles zudums, turpināšana, neraugoties uz kaitējumu) var izveidoties no jebkuras psihoaktīvās vielas, arī no kaņepēm un nomierinošiem medikamentiem.
Vai vēršanās pēc palīdzības narkotiku dēļ radīs problēmas ar likumu?
Ārstniecības iestāžu uzdevums ir ārstēt, nevis sodīt, un ārstiem ir pienākums ievērot konfidencialitāti. Bailes no sekām ir viens no biežākajiem šķēršļiem meklēt palīdzību, tāpēc vērts zināt, ka veselības aprūpe un policija ir dažādas durvis. Ja šaubāties, jau pirmajā sarunā varat pajautāt, kā tiek aizsargāta jūsu informācija.
Kā saprast, vai tuvinieks lieto?
Aizdomas rada pazīmju kopums: mainījies miega un dienas ritms, pazūd nauda vai mantas, parādās jauni draugi un slēpšanās, svārstās garastāvoklis, tiek atstāti novārtā pienākumi. Taču šīs pazīmes nav specifiskas, tāpēc izsekošanas vietā iedarbīgāka ir atklāta, mierīga saruna par to, ko redzat, un par palīdzības iespējām.
Avoti un metodika
Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.
- American Psychiatric Association (2013). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 5th ed. (substance use disorders)
- Volkow N. D. u. c. (2016). Neurobiologic advances from the brain disease model of addiction. New England Journal of Medicine
Terapijas, ko izmanto šī stāvokļa ārstēšanā
Saistītie traucējumi
Līdzīgi testi
Saistītie raksti
2025. gada 1. decembris
Kā palīdzēt tuviniekam, kuram ir depresija
Ko teikt un ko neteikt cilvēkam ar depresiju, kā palīdzēt viņam saņemt palīdzību, ko darīt, dzirdot domas par nāvi, un kā nesalūzt pašam.
Lasīt rakstu2024. gada 4. oktobris
Kā izvēlēties psihologu vai psihoterapeitu (un kam pievērst uzmanību)
Psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs? Kur sākt, kā atpazīt labu speciālistu, kādus jautājumus uzdot pirmajā vizītē un kad speciālistu mainīt.
Lasīt rakstu