Humanistiskā terapija: saruna, kuras centrā ir cilvēks, nevis diagnoze
Humanistiskās psihoterapijas pamatā ir pārliecība, ka cilvēks nav sabojāts mehānisms, kas jāsalabo: katrā ir iekšēja tieksme augt, un tā atraisās, kad rodas piemēroti apstākļi. Terapijas uzdevums ir šos apstākļus radīt.
Pazīstamākā šī virziena forma ir amerikāņu psihologa Karla Rodžersa uz personu centrētā terapija. Rodžerss uzskatīja, ka pārmaiņas nosaka trīs attiecību īpašības: terapeita patiesums, beznosacījumu pieņemšana un precīza iejušanās klienta pasaulē. Mūsdienu psihoterapijas pētījumi viņam daļēji piekrīt: terapeitisko attiecību kvalitāte visos virzienos ir viens no spēcīgākajiem rezultāta prognozētājiem.
Kas ir humanistiskā terapija?
Tā ir vairāku radniecīgu skolu saime: uz personu centrētā terapija (Rodžerss), geštalta terapija (uzmanība tam, kas notiek šeit un tagad, ķermeņa sajūtām un nepabeigtām situācijām), eksistenciālā terapija (jēgas, brīvības, nāves un vientulības jautājumi) un uz emocijām vērstā terapija (EFT, kas palīdz piekļūt dziļākām jūtām un tās pārstrādāt).
Tās visas vieno kopīgs kodols: klients tiek uzskatīts par savas dzīves zinātāju, terapeits neuzspiež interpretācijas un nedod uzdevumus, bet palīdz drošā vidē sadzirdēt sevi. Uzmanības centrā ir nevis simptomu saraksts, bet viss cilvēks: vērtības, izvēles, attiecības, jēga.
Kam tā palīdz? Ko rāda pētījumi
Roberta Eliota un kolēģu metaanalīzes, kas aptver ap divsimt pētījumu, rāda, ka humanistiskās un uz pārdzīvojumu balstītās terapijas dod būtiskas pārmaiņas, kas saglabājas arī pēc terapijas, un daudzos gadījumos to iedarbība ir salīdzināma ar citiem virzieniem. Labākie pierādījumi ir depresijas, ar attiecībām saistītu grūtību un vispārēja psiholoģiskā distresa gadījumā, bet uz emocijām vērstā terapija ir labi izpētīta darbā ar pāriem un depresiju.
Šis virziens īpaši der, ja grūtībām nav skaidras diagnozes formas: dzīves krīze, zaudējums, jēgas jautājumi, pašvērtējuma un identitātes meklējumi, sajūta, ka dzīvojat svešu dzīvi. Ja ir konkrēti traucējumi, kuriem ir skaidra mērķtiecīga ārstēšana (piemēram, fobijas vai obsesīvi kompulsīvie traucējumi), vispirms vērts apsvērt šīs metodes.
Kā notiek sesija?
Sesija ilgst aptuveni 50 minūtes, un tā ir brīvas formas saruna: tēmas izvēlaties jūs, terapeits uzmanīgi klausās, precizē un atspoguļo dzirdēto, palīdzot jums pašiem skaidrāk ieraudzīt savas jūtas un vajadzības. No padomiem un vērtējumiem apzināti izvairās: mērķis ir atbildes, kuras atrodat jūs paši.
Geštalta terapijā sesija ir aktīvāka: terapeits var piedāvāt eksperimentu, piemēram, iedomātu sarunu ar svarīgu cilvēku, kas „sēž” uz tukša krēsla, vai pievērst uzmanību ķermeņa sajūtām un balss intonācijai. Eksistenciālajā terapijā vairāk vietas ieņem sarunas par izvēlēm, atbildību un to, kas dzīvi padara jēgpilnu.
Cik ilgi tā ilgst?
Stingra protokola nav: terapija var ilgt no dažiem mēnešiem līdz vairākiem gadiem, tiekoties reizi nedēļā. Ilgums atkarīgs no mērķiem: krīzes pārvarēšanai var pietikt ar 10-20 sesijām, bet dziļākam darbam ar sevis izjūtu un attiecībām vajag vairāk laika. Par noslēgumu vienojas kopā, kad jūtat, ka mērķi ir sasniegti.
Kā izvēlēties speciālistu?
Meklējiet speciālistu, kurš ir pabeidzis ilgstošu humanistiskā virziena (uz personu centrētās, geštalta vai eksistenciālās) psihoterapijas apmācību, kas parasti ilgst vairākus gadus un ietver personīgo terapiju un supervīzijas. Droši jautājiet par izglītību un supervīziju, un pārbaudiet, vai speciālists ir iekļauts profesionālajā reģistrā vai profesionālās asociācijas sarakstā.
Šeit savstarpējā saderība ir svarīgāka nekā citur: ja pēc dažām tikšanās reizēm nejūtaties pieņemti un sadzirdēti, vērts meklēt citu speciālistu, jo šajā virzienā attiecības pašas ir galvenās zāles.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai „tikai parunāties” tiešām var palīdzēt?
Var, un to apliecina pētījumi: drošas, pieņemošas attiecības maina to, kā cilvēks redz sevi un savas iespējas, un terapeitiskās saiknes kvalitāte ir viens no spēcīgākajiem terapijas rezultāta prognozētājiem. Humanistiskā saruna nav sadzīviska tērzēšana: terapeits ir īpaši apmācīts klausīties tā, lai palīdzētu jums sadzirdēt sevi.
Ar ko humanistiskā terapija atšķiras no KBT?
KBT ir strukturēta, strādā ar konkrētiem simptomiem un dod mājasdarbus. Humanistiskajai terapijai nav stingras struktūras, tā seko jūsu tempam un strādā ar visu cilvēku: jūtām, vērtībām, jēgu. KBT jautā „kā mainīt šo domu”, humanistiskā terapija jautā „ko jūs patiesībā vēlaties un kas jums traucē tā dzīvot”.
Kas ir geštalta terapija vienkāršiem vārdiem?
Tas ir humanistiskās saimes virziens, kas uzmanību vērš uz tagadni: ko jūtat un darāt šeit un tagad, no kā izvairāties, kuras situācijas palikušas „nepabeigtas”. Izmanto aktīvus eksperimentus, piemēram, sarunu ar tukšu krēslu, tāpēc tā der cilvēkiem, kuriem ar runāšanu vien nepietiek.
Avoti un metodika
Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša informācija, nevis ārstēšanas norādījumi. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.
- Elliott R. u. c. (2013). Research on humanistic-experiential psychotherapies. In: Bergin and Garfield’s Handbook of Psychotherapy and Behavior Change
- Rogers C. R. (1957). The necessary and sufficient conditions of therapeutic personality change. Journal of Consulting Psychology
- Norcross J. C., Lambert M. J. (2018). Psychotherapy relationships that work III. Psychotherapy
Citi terapijas virzieni
Stāvokļi, kuros izmanto šo terapiju
Līdzīgi testi
Saistītie raksti
2024. gada 4. oktobris
Kā izvēlēties psihologu vai psihoterapeitu (un kam pievērst uzmanību)
Psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs? Kur sākt, kā atpazīt labu speciālistu, kādus jautājumus uzdot pirmajā vizītē un kad speciālistu mainīt.
Lasīt rakstu2024. gada 12. maijs
Aleksitimija: kas tā ir un kā to atpazīt
Aleksitimija ir grūtības atpazīt un nosaukt savas jūtas. Kas tā ir, kādas ir tās pazīmes, kāpēc tā rodas un kā iemācīties jūtu valodu.
Lasīt rakstu2026. gada 9. jūnijs
Izdegšana vai depresija? Kā tās atšķirt un ko darīt
Nogurums, apātija, „neko vairs negribu”. Izdegšana vai jau depresija? Skaidras atšķirības, kāpēc tās svarīgi nošķirt, un ko darīt katrā gadījumā.
Lasīt rakstu