Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

DBT terapija: prasmes, kad emocijas pārņem pārāk spēcīgi

Kad emocijas uzliesmo zibenīgi, sasniedz galēju spēku un ilgi nenorimst, parastie padomi „nomierinies” vai „padomā racionāli” nedarbojas. Dialektiski biheiviorālo terapiju (DBT) amerikāņu psiholoģe Mārša Linehana (Marsha Linehan) radīja tieši šādiem cilvēkiem: sākotnēji sievietēm, kuras atkārtoti sevi savainoja un kurām tā laika terapija nespēja palīdzēt.

Nosaukumā ietvertā dialektika nozīmē divu šķietami pretēju patiesību paturēšanu vienlaikus: es pieņemu sevi tādu, kāds esmu, un vienlaikus mācos mainīties. Šis līdzsvars starp pieņemšanu un pārmaiņām ir visas terapijas ass, un pati DBT šodien ir vislabāk izpētītā robežstāvokļa personības traucējumu ārstēšana.

Kas ir DBT?

Pilna DBT programma ir, iespējams, visstrukturētākā psihoterapijas programma, un to veido četras daļas, kas darbojas kopā:

  • Individuālā terapija reizi nedēļā: darbs ar konkrētām iepriekšējās nedēļas situācijām, pašsajūtas dienasgrāmatu pildīšana
  • Prasmju grupa reizi nedēļā: līdzīgi nodarbībām, kurās apgūst četrus prasmju blokus
  • Telefona konsultācijas starp sesijām: iespēja piezvanīt terapeitam krīzes brīdī, kamēr prasmi vēl var izmantot
  • Terapeitu komandas sanāksmes: speciālisti konsultē cits citu, lai saglabātu kvalitāti un paši neizdegtu

Četri prasmju bloki

DBT māca konkrētas, trenējamas prasmes, kas sadalītas četrās grupās: apzinātība (pamanīt, kas notiek iekšēji, pirms reaģēt), grūtu brīžu pārciešana (pārdzīvot krīzi, nepasliktinot situāciju: auksta ūdens tehnika, intensīva kustība, uzmanības pārslēgšana), emociju regulēšana (atpazīt emociju, pārbaudīt, vai tā atbilst faktiem, un mazināt ievainojamību ar miega, ēšanas un kustību palīdzību) un efektivitāte attiecībās (palūgt, atteikt un risināt konfliktus, nezaudējot ne attiecības, ne pašcieņu).

Šīs prasmes noder ne tikai lielu grūtību gadījumā: tās māca arī atsevišķās DBT prasmju grupās cilvēkiem, kuriem vienkārši ir grūti tikt galā ar emocijām.

Kam tā palīdz? Ko rāda pētījumi

Kopš Linehanas pirmā randomizētā pētījuma (1991) uzkrāts daudz pierādījumu, ka DBT robežstāvokļa personības traucējumu gadījumā mazina paškaitējumu, pašnāvības mēģinājumu biežumu un hospitalizācijas, kā arī uzlabo ikdienas funkcionēšanu. Cochrane pārskats (2020) DBT nosauc par vislabāk izpētīto šo traucējumu psihoterapiju.

DBT un tās pielāgotos variantus izmanto arī hroniska paškaitējuma gadījumā bez personības traucējumiem, ēšanas traucējumu (īpaši pārmērīgas ēšanas), atkarību un vienlaicīgu emociju regulēšanas grūtību gadījumā, kā arī pusaudžiem ar spēcīgām emociju vētrām. Svarīga atziņa no pētījumiem: lielākā daļa cilvēku sasniedz remisiju, un robežstāvokļa personības traucējumi nav spriedums uz visu mūžu.

Kā tā notiek un cik ilgi ilgst?

Standarta pilna programma ilgst apmēram gadu: katru nedēļu individuāla sesija un 2-2,5 stundas ilga prasmju grupa. Prasmju blokus apgūst apmēram 6 mēnešos, pēc tam tos atkārto. Tikai prasmju grupas (bez individuālās daļas) parasti ilgst apmēram pusgadu.

DBT ir darbietilpīga terapija: jāpilda dienasgrāmatas, jāveic uzdevumi, un pirmajā vietā vienmēr ir drošība: kamēr pastāv paškaitējuma risks, strādā ar to, un tikai tad ar citām tēmām. Tāda pati kārtība attiecas arī uz jums: ja jums ir domas par pašnāvību, pirmais solis ir saruna ar psihiatru vai zvans uz Skalbes krīzes tālruni 116 123 (visu diennakti, bez maksas). Akūtās briesmās zvaniet 112.

Kā izvēlēties speciālistu?

Pajautājiet, vai speciālists ir pabeidzis DBT apmācību un vai strādā komandā: pilna programma pēc definīcijas ir komandas darbs. Pilnas DBT programmas nav pieejamas visur, biežāk var atrast individuālu terapiju, kas papildināta ar DBT prasmēm, vai prasmju grupas, un arī tas ir vērtīgi.

Ja pilnu programmu atrast neizdodas, nav vērts gaidīt ideālu variantu: arī kognitīvi biheiviorālajai terapijai, shēmu terapijai un citiem virzieniem ir pierādījumi robežstāvokļa personības traucējumu ārstēšanā. Izvēloties speciālistu, pajautājiet par viņa izglītību, pieredzi un supervīziju; ja nezināt, ar ko sākt, vērsieties pie ģimenes ārsta vai psihiatra.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai DBT ir paredzēta tikai robežstāvokļa personības traucējumiem?

Nē. Tā tika radīta tieši tam, bet prasmju daļa palīdz visiem, kam ir grūti regulēt emocijas: hroniska paškaitējuma, impulsivitātes, ēšanas traucējumu, pusaudžu emociju vētru gadījumā. DBT prasmju grupas dažkārt apmeklē arī bez individuālās terapijas.

Ar ko DBT atšķiras no KBT?

DBT izauga no KBT un pieder tai pašai uzvedības terapiju saimei, bet pievieno pieņemšanas asi: līdzās pārmaiņu tehnikām māca pieņemt sevi un izturēt spēcīgu emocionālu sāpi. Arī struktūra ir citāda: pilna DBT vienlaikus ietver grupu, individuālas sesijas un atbalstu pa telefonu.

Ko nozīmē „dialektiska”?

Tā ir norāde uz divu pretstatu apvienošanu: radikālas sevis pieņemšanas un aktīvas mainīšanās. Terapijā pastāvīgi meklē šo līdzsvaru: tā vietā, lai strīdētos, kas ir pareizi: „es cenšos” vai „man jāmainās”, atzīst, ka abi apgalvojumi ir patiesi vienlaikus.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša informācija, nevis ārstēšanas norādījumi. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Citi terapijas virzieni

Stāvokļi, kuros izmanto šo terapiju

Saistītie raksti