Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Robežstāvokļa personības traucējumi: emocijas bez amortizatoriem

Robežstāvokļa personības traucējumus (RPT) bieži raksturo kā dzīvi bez emocionālās ādas: jūtas uzliesmo ātrāk, sasniedz augstāku temperatūru un atdziest lēnāk nekā vairumam cilvēku. Tam pievienojas izteikts jutīgums pret atraidījumu un nestabils priekšstats par sevi.

Svarīgi zināt divas lietas. Pirmkārt, RPT nav „slikts raksturs”: tie ir traucējumi, kas visbiežāk izaug no iedzimta jutīguma un nelabvēlīgas vides kopuma. Otrkārt, prognoze ir laba: ar piemērotu ārstēšanu vairums cilvēku dažu gadu laikā vairs neatbilst diagnozes kritērijiem.

Kā izpaužas RPT?

Klīniskie kritēriji ietver deviņas pazīmes; diagnozei vajadzīgas vismaz piecas, kas izpaužas kopš pusaudža gadiem dažādās situācijās:

  • Intensīvas bailes tikt pamestam un izmisīgi centieni to novērst
  • Attiecības, kas svārstās starp idealizēšanu un noniecināšanu
  • Nestabils priekšstats par sevi: kas es esmu, ko gribu, kam ticu
  • Impulsivitāte kaitīgās jomās: nauda, braukšana, vielas, ēšana
  • Paškaitējums vai draudi ar to, domas par pašnāvību
  • Spēcīgs, ātri mainīgs garastāvoklis (stundu, nevis nedēļu laikā)
  • Hroniska tukšuma sajūta
  • Grūti kontrolējamas dusmas
  • Īslaicīgas paranoidālas vai disociatīvas epizodes stresa brīžos

Ar ko RPT bieži jauc?

Pazīmes stipri pārklājas ar bipolāriem traucējumiem (taču tur garastāvokļa fāzes ilgst nedēļas, nevis stundas), ADHD (impulsivitāte un emociju vētras), kompleksu traumu un depresiju. Nereti šie traucējumi pastāv arī vienlaikus. Tieši tāpēc pašdiagnoze šeit ir īpaši neuzticama, bet precīzs psihiatra vai klīniskā psihologa izvērtējums būtiski maina ārstēšanas virzienu.

Kā ārstē?

Galvenā ārstēšana ir psihoterapija. Vislabāk izpētīta ir dialektiski biheiviorālā terapija (DBT), kas izveidota tieši RPT: tā māca emociju regulāciju, spēju pārciest spēcīgu emocionālu spriedzi un attiecību prasmes. Efektīvas ir arī mentalizācijā balstīta terapija un shēmu terapija. Medikamenti ārstē nevis pašus RPT, bet pavadošos traucējumus: depresiju, trauksmi, miega traucējumus.

Ceļš prasa laiku, taču virziens ir skaidrs: pētījumi atkārtoti rāda, ka pēc dažiem ārstēšanas gadiem vairums cilvēku dzīvo stabilu dzīvi.

Ja atpazīstat sevi

Augsts rezultāts mūsu robežstāvokļa personības traucējumu testā ir iemesls vērsties pēc palīdzības, nevis etiķete. Vērsieties pie psihiatra vai pie psihoterapeita, kurš strādā ar DBT vai shēmu terapiju; sākt var arī ar ģimenes ārstu.

Ja rodas domas par paškaitējumu vai pašnāvību, negaidiet: zvaniet uz krīzes tālruni 116 123 (visu diennakti, bez maksas), bet tieša apdraudējuma gadījumā zvaniet 112 vai dodieties uz tuvāko slimnīcas uzņemšanas nodaļu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai interneta tests var noteikt RPT?

Nē. Mūsu tests, kas veidots pēc MSI-BPD aptaujas, parāda, vai jūsu pārdzīvojumi ir līdzīgi RPT, bet diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs klīniskā izvērtējumā, nošķirot bipolārus traucējumus, ADHD, traumu un depresiju.

Ar ko RPT atšķiras no bipolāriem traucējumiem?

Ar tempu un izraisītāju. RPT gadījumā garastāvoklis mainās stundu laikā un gandrīz vienmēr ir reakcija uz notikumiem attiecībās. Bipolāru traucējumu fāzes ilgst nedēļas, nāk viļņveidīgi un bieži bez skaidra iemesla.

Vai RPT pāriet?

Pētījumi rāda, ka ar ārstēšanu (un bieži arī ar vecumu) simptomi ievērojami mazinās: pēc desmit gadiem lielākā daļa cilvēku vairs neatbilst diagnozes kritērijiem. Visgrūtāk parasti ir jaunībā, līdz apmēram 30 gadu vecumam, bet vēlāk kļūst vieglāk.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Terapijas, ko izmanto šī stāvokļa ārstēšanā

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti